Daudzi sapņo par to vienīgo – dvēseles radinieku, kas mūs saprot bez vārdiem, dalās ar līdzīgām vērtībām un liek sirdij pukstēt straujāk patīkamā satraukumā un iekārē. Par cilvēku, ar kuru varam pavadīt stundām ilgas sarunas, un vienmēr ir interesanti un aizraujoši. Sastapt dvēseles radinieku, ar kuru iespējams izveidot tuvas, dziļas ilgtermiņa attiecības – tā patiesi ir laime. Un mums uz to ir jātiecas. Tomēr ir kāds bet. Mūsdienu garīgums daudz runā par dvēseles radinieku kā partneri, bet – izteikti romantizēti. Tomēr romantika nav ikdiena. Romantika nav rutīna, pienākumi un atbildība, kas jāuzņemas reālajā cilvēka dzīvē. Romantika un stabilas ilgtermiņa attiecības nav viens un tas pats. Romantika ir vērtība, kam ilgtermiņa attiecībās ir jābūt. Pilnīgi noteikti. Tā pabaro. Satuvina. Piešķiļ dzirkstelīti arī pēc gadu desmitiem. Tomēr tas, ka ar cilvēku varam pavadīt aizraujošas sarunas un doties brīnišķīgos ceļojumos, apdāvināt un iepriecināt viens otru, sajust ne vien fiziski, bet arī garīgi, nav rādītājs, ka ir iespējamas veselīgas ilgtermiņa attiecības.
Bet kas tad ir?
Kad iestājas reālā dzīve, rodas jautājums: vai šis sapņu cilvēks tiešām ir arī tas, ar kuru varu veidot ilgstošu un veselīgu laulību? Kas notiek brīdī, kad ģimenē ienāk bērns? Vai viņš ir gatavs būt pilnvērtīgi klātesošs un atbalstošs sarežģītākā dzīves mirklī? Vai viņš apzinās, ka ielikt netīros traukus trauku mašīnā, izmazgāt veļu un izslaucīt grīdu ir ikviena pieauguša mājinieka pienākums? Vai viņš apzinās, ka brīvdiena vienītī ir vajadzīga arī tev? Dvēseles radinieks automātiski nav ideāls partneris laulībai. Garīgā saskaņa ir ārkārtīgi svarīga, tomēr nepietiekams aspekts, lai veidotu cilvēciskas attiecības. Jo lidināties mākoņos spējam mēs visi. Visi, kas vien vēlamies. Bet ne visi protam savas spirituālās praksēs, grāmatās un podkāstos iegūtās zināšanas sazemēt un integrēt Zemes dzīvē. Bieži vien tas, kas sākumā izskatās spožs un dievišķu gaismu izstarojošs papīrītis, tas, ar ko kopā var meditēt, tas, ar ko runāt par esību pēc fiziskās nāves, tas, kurš pieredzējis ārpusķermeņa pieredzes, savās praktiskajās izpausmēs ir tas pats čalis, kas tieši pirms tam. Tikai runā skaistāk. Episkāk. Un izmanto jaunās zināšanas ne tajās tīrākajās izpausmēs. Bet dzīvē – tajā neko nemaina.
Jēdziens “dvēseles radinieks” bieži tiek izmantots, lai aprakstītu personu, ar kuru jūtam ļoti dziļu, gandrīz maģisku saikni. Tā ir sajūta, ka otra cilvēka klātbūtne mūs nomierina, papildina un saprot, pat bez vārdiem. Psiholoģijā to var pielīdzināt emocionālajai tuvībai vai līdzīgam vērtību skatījumam.
Tomēr jāņem vērā – sajūta, ka kāds ir mūsu “dvēseles otra puse”, var būt spēcīga, bet tas nenozīmē, ka praktiskajā dzīvē būs viegli. Dvēseles radinieki var būt pārāk līdzīgi vai emocionāli uzlādēti, kas var radīt spriedzi ilgtermiņā. Tāpēc, pirms sapņot par laulību ar dvēseles radinieku, ir vērts paskatīties plašāk – vai mums patiešām ir saderība ikdienā?
Mums visiem ir vairāki dvēseles radinieki, kas iemiesojušies reizē ar mums. Arī mīlas frontē ir vairākas iespējamās izvēles – atkarībā, kādu ceļu izvēlamies iet. Tādēļ nevajag saskumt, ja ir notikusi satikšanās ar dvēseles radinieku, bet jūti un saproti – nē, te kaut kas tomēr neštimmē, lai dzīvotu kopā un dibinātu ģimeni. Tā var būt. Mēs katrs ienākam otra dzīvē ar noteiktu mērķi. Ja redzam, ka potenciāls ir izsmelts, pasakām paldies par pieredzi un atlaižam. Un dodamies tālāk – sastapt to, ar ko veidot patiešām kvalitatīvas attiecības.
Viens no jēgpilnākajiem aspektiem, kas veido veselīgas ilgtermiņa attiecības – cieņpilna draudzība. Draudzībā mēs apzināmies un pieņemam savas un partnera dažādās šķautnes, cienām viņa intereses, atbalstām un iedvesmojam. Apzināmies, ka partneris ir cilvēks ar savām vēlmēm, vajadzībām, interesēm un emocijām. Jo draugi nav kopā tikai vieglumā. Draugi ir kopā un līdzās it visā.
Kopīgas sarunas, atpūtā pavadīts laiks, kopīgas meditācijas un ceļojumi – tas ir viegli. Šāda kopā būšana emocionāli paceļ un iedvesmo. Bet vai tavs dvēseles radinieks ir tieši tikpat klātesošs un atbalstošs, kad piedzīvojat kādu izaicinājumu? Vai viņš ir klātesošs un tikpat iedvesmojošs, kad esi saslimusi, kad esi neomā, kad ir vajadzīga palīdzība kādam no taviem tuvajiem? Vai viņā ir atbildības fails? Spēja uzņemties rūpes un izpratne, ka dzīve ir ne tikai lidojums, bet arī stabila stāvēšana kailām pēdām uz zemes?
Svarīgākās kvalitātes, kas veido stabilas, veselīgas ilgtermiņa attiecības
1. Uzticēšanās
Bez uzticības nav iespējama patiesa tuvība. Tā ir abpusēji svarīga – gan tas, ka uzticos tev, gan tas, ka uzticies un neapšaubi mani.
2. Komunikācija
Atklāta, godīga un cieņpilna komunikācija palīdz risināt konfliktus, dalīties ar jūtām un veidot dziļāku sapratni, turklāt – izvairīties no pārpratumiem un krietni vien saīsināt domstarpībās pavadīto laiku.
3. Cieņa
Ieklausīšanās, empātija, otra viedokļa un vajadzību cienīšana ir būtiski faktori, kas nodrošina līdzsvaru un emocionālu drošību.
4. Emocionālā inteliģence
Spēja dalīties ar savām jūtām un pieņemt otra emocijas bez sprieduma vai aizsardzības un vēlmes ko pierādīt vai sacensties palīdz veidot dziļu saikni.
5. Loģiska un godīga konflikta risināšana
Ilgtermiņa attiecībās konflikti ir neizbēgami, bet svarīgi ir tas, kā tie tiek risināti – bez pazemošanas un aizvainojumiem, bet ar cieņu, uzklausīšanu un risinājuma kopīgu meklēšanu.
6. Kopīgas vērtības un dzīves mērķi
Līdzīgi uzskati par ģimeni, karjeru, dzīvesveidu un nākotnes redzējumu palīdz saskaņot lēmumus un virzību.
7. Spēja piedot un augt
Attiecības attīstās, ja cilvēki spēj atzīt kļūdas, piedot un mācīties no pieredzes, nevis iestrēgt aizvainojumos.
8. Laiks un uzmanība
Kvalitatīvi pavadīts laiks un patiesa uzmanība vienam pret otru stiprina emocionālo tuvību.
9. Savstarpējs atbalsts
Partneri, kuri viens otru atbalsta gan personiskos izaicinājumos, gan panākumos, veido noturīgāku saikni.
10. Emocionālā un fiziskā intimitāte
Gan fiziska, gan emocionāla tuvība uztur saikni dzīvu – tā nav tikai par seksualitāti, bet arī par maigumu, pieskārieniem, mīļumu, vēlmi būt tuvumā un dvēselisku saikni.
Laulība bieži tiek romantizēta kā mīlestības virsotne, bet patiesībā tā ir vairāk par partnerību. Ilgtermiņa attiecībās svarīga ir spēja sadarboties, risināt problēmas un dalīt atbildību. Ja dvēseles radinieks iemieso intensīvas emocijas, tas var novest arī pie intensīvām nesaskaņām.
Turpretī laulība ar personu, ar kuru ir draudzība, uzticēšanās un kopīgs skatījums uz dzīvi, ir stabilāka. Emocionālā līdzsvarotība bieži izrādās nozīmīgāka par romantisko saprašanos bez vārdiem. Turklāt dažkārt cilvēks, kuru sākumā uztveram kā “īsto”, ilgtermiņā var izrādīties emocionāli nestabils vai pat toksisks. Tādēļ svarīgāk par to, vai kāds šķiet radniecīgs dvēseliski, ir vai mēs ar šo cilvēku varam kopā augt, risināt problēmas un būt viens otram atbalsts arī grūtajos brīžos.
Popkultūra mums iestāsta, ka “īstais cilvēks” eksistē kaut kur tur – un, kad viņu satiksim, viss kļūs vienkārši. Šī doma ir gan skaista, gan bīstama. Patiesībā attiecības – arī laulība – ir nepārtraukts darbs, kompromisi un augšana. Dvēseles radinieks var būt īsts, taču pat ar šo cilvēku būs jāstrādā pie attiecībām. Tās jākopj, jā. Šis aspekts nav mainījies.
Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā.
Lasīt vairāk
dalīties
.webp)
.webp)
.webp)
.webp)
.webp)
.webp)
