Tu par to esi domājusi. Un varbūt tieši tagad ir īstais brīdis to veikt? Cik ilgi pirms kāzām var veikt deguna estētisko korekciju, vai ir redzamas rētiņas, un kā saprast, kāda deguna forma vislabāk piestāvēs – par to jautājām J. Ģīļa Plastikas ķirurģijas klīnikas dakterim Jānim Lapiņam.
Īsti nevar atrisināt tikai estētiku, nerisinot funkcionālo jautājumu. Protams, ir lietas, ko var izdarīt tikai otolaringologs, bet ir lietas, kas, veicot deguna estētisko korekciju, jādara automātiski, piemēram, deguna starpsienas korekcija. Lielākoties mūsdienu rinoplastijas metodēs ir jāmanipulē ar starpsienu. Ja tā ir deformēta, šķība, mēs to taisnojam. Visbiežāk starpsiena ir arī galvenais izejmateriāls. Ja kādreiz jau ir taisīta deguna starpsienas korekcija vai ir diezgan daudz izgriezts no skrimšļa, mums īsti nav materiāla, ar ko veikt estētiko rekonstrukciju. Tad nākas ņemt vai nu auss skrimsli vai ribas skrimsli, kas ir sarežģītāk. Estētiskā ķirurģija nevar būt tikai estētiska. Tai jābūt vismaz funkciju nepasliktinošai.
Ir divas lielas pieejas. Vai nu vaļēja deguna metode vai slēgta. Pie vaļējas metodes vienīgais, kas liecinās par operāciju – ļoti, ļoti rūpīgi ieskatoties būs mazītiņa rētiņa, kas praktiski nav redzama. Pie slēgtās metodes degunam piekļūstam caur nāss gļotādas daļu.
Foto: PINTEREST
Deguns pēc operācijas var pietūkt, būt iesārtis, bet 3-4 mēnešus pēc operācijas pacients izskatīsies jau labi.
Sagatavoties īpaši nav nepieciešams. Pirms konsultācijām veicam izmeklējumus, jābūt veselam, bez iesnām. Pēc operācijas pirmo nakti pacients lielākoties pavada stacionārā, visbiežāk nākamajā dienā var jau doties mājās. Pirmā nedēļa ir laiks, kad deguns ir piepampis, var būt izdalījumi no deguna, visbiežāk ir jāvalkā plastikāta langete, kas to pasargā. Nedēļu pēc operācijas plastikāta aizsargus ņemam nost un pārejam uz teipošanu. Mēnesi pēc operācijas izskats ir jau pieņemams.
Ir dažādas specifiskas programmas, līdzīgi, kā pie krūšu palielināšanas operācijām, ar kurām mēs varam modelēt degunu. Bet man to patīk darīt, manuāli manipulējot ar attēlu, jo es zinu, ko ķirurģiski ir iespējams panākt, pretēji tam, kā to dara programma, kurai nav priekšstata, kas ir reāli izdarāms.
Spēlējoties ar attēlu, kopā ar pacientu nonākam pie iztēlotā ideālā varianta, kas ir reāli sasniedzams un ko mēģināsim sasniegt, lai nav tā, ka katrs esam iztēlojušies ko citu. Operējot man ir svarīgi, lai es zinātu, kur ir manas robežas, kurās es varu izpausties.
Foto: PINTEREST
Mūsu platuma grādos meitenēm ir gaumīga izpratne par to, kādam jābūt degunam. Mūsdienās sociālie tīkli ir viens no viedokļu veidojošiem virzītājiem, bieži varbūt ne tas pats labākais. Gaumes ir atšķirīgas. Bet mani pacienti nav no tiem, kas nāk pēc šiem ļoti spicajiem Instagram deguniem. Ir zināmas robežas, kurām piekāpjos, bet tām jābūt ar estētisku gaumi un izpratni. Ja mums ar pacientu sakrīt izpratne par ideālu deguna formu, mums būs laba sadarbība.
Jau vidusskolā gribēju studēt medicīnu. Iestājos Stradiņa Universitātē, un zināju, ka mani interesēs ķirurģija. Kādā brīdī ģimenes pasākumā saņēmu uzaicinājumu paskatīties, kas notiek Mikroķirurģijas centrā, un es tur sāku voluntēt. Tas aizdedzināja interesi par šo nozari. Mikroķirurģija un plastiskā ķirurģija ir tas, kas man ir ļoti interesanti. Mans rezidentūras eksāmens notika Baznīcas ielā, šajā pašā kabinetā, kur esmu šobrīd. Pēc eksāmena Dr. Jānis Ģīlis piedāvāja – ja kādreiz domāšu par darbu privātpraksē, viņš būtu priecīgs mani redzēt savā komandā. Nu jau divpadsmito gadu esmu šeit. Darbs mikroķirurģijā bija fantastisks treniņš, lai attīstītu gan motoriku, jušanu un stabilitāti, gan kā risināt nestandarta situācijas.
Foto: PINTEREST
Ir paveiktas daudzas operācijas, ir gandarījums, ka operācijās, kas plastiskajā ķirurģijā ir sarežģītības augšgalā, jūtos brīvi. Manā lauciņā vairs nav atlikušas operācijas, ko vēl neesmu veicis. Tehniskā un psiholoģiskā varēšana ir zenītā. Ja pēcoperācijas periodā redzu, ka pacients kabinetā ienāk smaidīgs un priecīgs – tā ir visforšākā sajūta.