Zero waste ir princips, kas, ieviests ikdienā, kļūst par dzīvesveidu. Pilnībā izvairīties no atkritumiem gan iespējams nav, tomēr ievērojami samazināt ikdienā radīto apjomu gan varam mēs ikviens!

Kas ir zero waste?

Pasaule bez atkritumiem – tāda ir galvenā bezatkritumu dzīvesveida ideja. Patērētāju kulta viena no nevēlamajām blaknēm ir neaptveramās atkritumu kaudzes, ko atstājam aiz ērtas ikdienas. Tomēr atkritumu daudzumu ir iespējams ievērojami mazināt, ieviešot izmaiņas ikdienas ieradumos – mantas neizmetot, bet labojot, pārveidojot, atsakoties no plastmasas maisiņiem, izvēloties iegādāties pārtiku bez iepakojuma un samazinot preču patēriņu. Zero waste ieviešana savā sadzīvē nozīmē apzināti pārvaldīt produktu izmantošanu tā, lai atstātu pēc iespējas mazāk atkritumu.

 Zero waste kustība

Zero waste kustība radās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Un, jo tālāk dzīvojam, jo atkritumu problēma kļūst aktuālāka. Īpaši jau šajā kovid ierobežojumu laikā, kad fasēta tiek katra bulciņa un jau tā pārlieku daudz izmantotās plastmasas apjoms strauji palielinājies. Situācija ar piesārņojumu ir bēdīga. Atkritumi nonāk okeānos, mežos, zem zemes. Katru gadu atkritumos nonāk tūkstošiem tonnu apģērba, neaptverams daudzums neizlietotās pārtikas, plastmasas izstrādājumi…

 Zero waste pamatprincipi ir samazināt patēriņu, izmantot atkārtoti un pārstrādāt atkritumus.

Paņēmieni, kā ieviest savā ikdienā zero waste:

• Izvēlēties produktus uzturam, pēc iespējas mazāk izmantojot fasētas preces jeb dot priekšroku produktiem, kurus tirgo uz svara, piemēram, kā bērnībā pildīt krējumu no mājām paņemtā trauciņā. Vēl viens patīkams aspekts – šādi ietaupīsiet naudu, jo iepakojuma izmaksas mēdz sasniegt līdz pat 40 procentiem no preces cenas. Arī Latvijā ir veikali, kas piedāvā iegādāties gardus, dabiskus un veselīgus produktus uz svara, kā arī sadzīves preces un kosmētiku organiskā iepakojumā vai bez tā (beziepakojuma.lv, zerozero.lv, ieber.lv). Saskaņā ar Eiropas Komisijas statistiku, no kopējā jūras piesārņojuma plastmasa veido vairāk kā 80 procentus. Un tie nav tikai priekšmeti – lielu daļu šo drazu veido iepakojumi;

• Neradīt pārtikas atkritumus izdosies, iegādājoties tieši tos produktus, no kuriem tuvāko 1-2 dienu laikā grasāties pagatavot izvēlētus ēdienus;
• Ejot uz veikalu paņemot līdzi dabai draudzīgu maisiņu, atsakoties no veikala plastmasas izstrādājumiem;
• Izmantot mazāk. Pirms preces iegādes vērts apzināti apsvērt – vai man tas tiešām vajadzīgs?
• Lielu lomu spēlē kvalitatīvu un ilgtspējīgu preču izvēle lētā sortimenta vietā. Te der atcerēties veco labo latviešu patiesību: skopais maksā divreiz. Šis īpaši attiecas uz apģērba izvēli – kvalitatīvs apģērbs no augstvērtīgiem materiāliem īslaicīgu un apnicīgu modes preču vietā;

• Apģērba, mēbeļu un citu lietoto preču veikalos un andelēs atrast var īstas pērles, kuras iegādājoties, neradīsiet jaunus potenciālos atkritumus;
• Filmās bieži redzētās “garāžas izpārdošanas”. Pie mums vēl nav populāras, bet Skandināvijā jau ir!
• Atsakoties no precēm, kas nav ilgstpējīgas vai pārstrādājamas;
• Pirms izmest, padomāt, vai konkrēto lietu var izmantot citam mērķim vai ziedot;
• Varbūt priekšmets vai ierīce ir labojama?
• Pēc iespējas vairāk plastmasas priekšmetu aizstāt ar no dabīgiem materiāliem izgatavotiem – koka, kartona, stikla, metāla;
• Šķirot atkritumus.

Raksta autore: IEVA KRASTIŅA

Lasi arī: MINIMĀLISMS DZĪVĒ, INTERJERĀ UN MODĒ: MĪTI UN PATIESĪBA