Recepšu bloga un grāmatas Našķoties autore Zane Grēviņa (ex Ozoliņa) pagājušajā vasarā apprecējās ar mīļoto vīrieti Artūru.

Uzskatu, ka kāzas nav priekšnesums, kas jāpasniedz citiem

Viņa atzīst, ka daudzreiz svarīgāk par to, kādu kleitu vilks, kādus ziedus izvēlēties un citiem organizatoriskiem jautājumiem, viņai bija vēlme apprecēt savu mīļoto. Tieši tādēļ abu pieeja kāzu organizēšanai bija maksimāli vienkārša un liekus satraukumus neprasoša.

Par to, ko vilkt mugurā, nolemj kāzu dienā no rīta

Jau pirms sākt plānot savu kāzu dienu, Zane un Artūrs zināja, ka šajā dienā vēlēsies iesaistīt tikai sev tuvus un zināmus cilvēkus, tātad iztiekot bez kāzu organizatora, vadītāja un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Zane atzīst, ka vēl salīdzinoši īsu brīdi pirms kāzām nav zinājusi, ko vilkt mugurā kāzu dienā. Viņa savas bažas atklāja vedējmātei, kas atrada viņai šuvēju, kas uzšuva viņai gan svārkus, gan plīvuru.

“Lai gan man bija tapuši ļoti skaisti svārki un plīvurs, man bija vēl kāds tērpa variants, ko jau senāk biju pasūtījusi no ASOS. Pirmskāzu vakarā vēl smejoties draudzenei teicu, ka nezinu, ko rīt vilkt. Un tā arī bija – kāzu rītā kopā ar ģimeni un draudzenēm pucējoties, es pajautāju viņiem, kuru tērpu un kurpes vilkt, un tā arī izdarīju. Sapratu, ka abos tērpu variantos jūtos labi, un galu galā tās ir tikai drēbes, kam nav nekāda sakara ar to, cik laimīga savā kāzu dienā jutos,” atzīst Zane.

Bez klišejām un liekiem satraukumiem

Zane un Artūrs saglabāja mieru arī dažādās nestandarta situācijās, kas notika pirms kāzām vai pat pašā kāzu dienā. Piemēram, pāris dienas pirms kāzām viņu vedējiem nopietni saslima bērns, kas nozīmēja, ka viņi nevarēs būt klāt īpašajā notikumā. Lai gan, kā atzīst Zane, uz īsu brīdi iezagās satraukums par to, ko tagad darīt? Tomēr tikpat ātri un nemanāmi atnāca risinājums – Zanes krustvecāki, kas Zanei un Artūram vienmēr bijis labs paraugs attiecībās. Viņi pārņēma stafeti un ar prieku piekrita kļūt par pāra vedējiem.

Savukārt, pašā kāzu dienā neilgi pirms kāzu ceremonijas baznīcā, kur pāris laulājās, iekļuva psihiski nelīdzsvarota un nevienam nepazīstama sieviete, kas kliegusi un uzvedusies neadekvāti. Zane atzīst, ka tad, kad to uzzinājusi, smējusies, jo domājusi, ka tā var notikt tikai kino.

“Jāatzīst, ka nekad neesmu bijusi no meitenēm, kas jau no agras bērnības sapņojusi par savām kāzām. Man nekad nav patikušas klišejas ne šajā, ne citās dzīves jomās. Joprojām uzskatu, ka kāzas nav priekšnesums, kas jāpasniedz citiem, bet kāzas ir process, kas jāizdzīvo abiem kopā. Mums ar vīru šajā ziņā viedokļi pilnībā sakrīt, tieši tādēļ savas kāzas būvējām uz iepriekš piedzīvotās emocionālās bāzes.

Gadu pirms kāzām abi bijām grupas Instrumenti koncertā, un tas mums abiem kopā bija tik skaists emocionāls pārdzīvojums. Abi, būdami pieauguši cilvēki, teju visu koncertu no aizkustinājuma raudājām. Tad, kad Instrumenti pagājušā gadā izziņoja savu lielkoncertu Daugavas stadionā, abi sapratām, ka gribam savas kāzas tur nosvinēt. Tā arī pavisam negaidīti un neplānoti bija skaidrs mūsu kāzu koncepts – apprecēties baznīcā, bet vakarā kopā ar draugiem un tuviniekiem doties uz koncertu,” stāsta Zane.

Pārsteigums Instrumenti koncertā

Zanes un Artūra kāzu diena izvērtās tieši tāda, kādu vēlējās – bija emocionāla un sirsnīga ceremonija baznīcā ar dažādiem priecīgiem pārsteiguma elementiem. Gards ēdiens un sirsnīga kopābūšana ar ģimenēm un tuvākajiem draugiem. Pēc kāzu ceremonijas un emocionāls vakara noslēgums Instrumenti koncertā, kurā mūziķi sagādāja abiem pārsteigumu, veltot vienu no grupas emocionālākajām dziesmām.

“Mūsu kāzu kulminācija bija baznīcā, kāzu ceremonijā. Tie ir mūsu svarīgākie mirkļi no kāzu dienas, ko nekad neaizmirsīsim, bet arī visa pārējā diena bija patīkamu emociju piepildīta. Izrādījās, ka vairāki mūsu draugi un tuvinieki bija centušies dažādos veidos sazināties ar grupas pārstāvjiem un pateikt, ka esam izvēlējušies savas kāzu svinības atzīmēt viņu koncertā. Savukārt, pēc koncerta mēs ar Artūru negribējām, ka mūs ved uz mājām, bet tā vietā ar kājām devāmies uz centru, pārrunājot šo dienu un pavadot visus mūsu draugus uz mājām,” tā Zane.

FOTO: ANDA UPMALE // RIVERSIDE FILMS × PHOTOGRAPHY

Raksta autore: LIENE PĀLĒNA