Foto: LA DOLCE VITA
Gadsimta laikā strauji nomainījušās un attīstījušās tehnoloģijas, un tāpat – paaudzes. Katrai no pēdējām trīs pieaugušo paaudzēm ir pilnībā atšķirīga bērnība, politiskais konteksts, informācijas pieejamība, sabiedrības un laikmeta vērtības, kas veidojuši personības un skatījumu uz dzīvi. Katru paaudzi vieno tradīcijas un uzskati par attiecībām, līdz ar to, kā tās precas. Kā precējās boomeri, kā jaunībā precējās mileniāļi un kā tagad precas Gen Z paaudze?
Mileniāļu vecāki, paaudze, kas par savām emocijām vēl neprata runāt, bet augstu vērtēja tradīcijas. Vienlaikus tieši šajā laika posmā izpaudās hipiji, kas dzīvoja brīvības alkās un materializēja to, kā vien mācēja un tolaik varēja atļauties. No vienas puses – sabiedrībā pieņemtās tradīcijas bija būtiskākas par individuālām vēlmēm, no otras – kāzas svinēja jautri, plašā kompānijā un pamatīgi.
Laulības bija skaidrs un konkrēts solis, ko ikvienam pilsonim pieklājas veikt, tāpat, kā dzemdēt bērnus, turklāt par bezbērnību nācās maksāt nodokli.
Būmeri precējās jauni – agrajos divdesmitgadnieku gados un pat astoņpadsmit, deviņpadsmit gadu vecumā apprecēties bija gluži ierasti. Jā, arīdzan mūsdienās šajā vecumposmā pāriem ir attiecības un kopdzīve, bet 40-60 gadus senākā pagātnē – ja iemīlies, tad precies. Salaulāšanās pirms kopdzīves bija norma un šķiršanās sabiedrībā tika uztverta negatīvi. Tas ir būtisks iemesls, kādēļ aiz slēgtām durvīm bija daudz nelaimīgu laulību. Neatkarīgi no tā, cik necienīgi vīrs pret sievu izturējās, viņa labāk pacieta to, nekā piedzīvoja kaunu, saņemot sabiedrības nosodījumu. Individualizācija un jūtas bija kas otršķirīgs, pat neeksistējošs, ko noteica tā laika Padomju režīms. Individualitāte neeksistēja, bet sociums gan.

Sešdesmito gadu sākumā pastāvēja kāda īpaši interesanta parādība – kolektīvās komjauniešu kāzas, kur vienlaikus zagsa pārstāvis salaulāja vairākus jaunos pārus. Kāzas svinēja klubā vai kultūras namā. Baznīca šajā laikā netika atzīta un komjauniešu jeb sabiedriskās kāzas kalpoja kā rīks, lai kristietību izskaustu vēl vairāk, jo nacionālsociālistiskie un kristīgie uzskati neesot savienojami.
Ņemot vērā, ka būtisku lomu spēlēja sabiedrība, nevis patiesas un tuvas attiecības, kāzu viesu bija daudz, sākot no kolēģiem un attāliem radiem, kas nav satikti pāris gadu desmitus. Kāzu ceremonijas vieta – dzimtsarakstu nodaļa jeb zags, uz kuru devās rotātā mašīnā. Līgava tērpta baltā kleitā ar plīvuru vai platmalīti ar plīvuriņu. Tolaik rotāties bija ierasts ar mirtēm, kas izsenis ir šķīstības un veiksmīgas laulības simbols. Tās gan lika līgavaiņa piespraudēs, gan dekorēja līgavas plīvuru un pina līgavai miršu vainadziņu.
Kāzu dzīres notika kultūras namu zālēs pat divas, trīs dienas. Mūzika – dzīvajā izpildījumā, svinību maltīte – pie gariem galdiem. Kad jaunlaulātie no zagsa ieradās kolhoza kultūras namā (pilsētās – somu pirtīs jeb viesu namos), tos sagaidīja pušķoti vārti un rituāli pārbaudījumi, piemēram, malkas ciršana.
Būmeru kāzas bija kopienas notikums, tāpat, kā tā laika bēres, kur tikās sen neredzētie, bet kādreiz ceļus krustojušie vai asinsradniecības saistītie, kā arī pāra ģimenes, radi un draugi. Tā bija iespēja ik pa laikam “iečekoties” – kā klājas katrai māsīcai un brālēnam, un saites, ja arī ikdienā nekoptas, tomēr uzturēt un nepazaudēt. Kāzas bija lielas un lustīgas – izballēties iespēja bija it visiem viesiem.

Mileniāļi ir kā paaudze starp veco un jauno pasauli. Jauni bija vecajā, kas pieredzēta ar minimālu tehnoloģiju ietekmi, un samērā jauni ir vēl šodien, kad kāzu tendences diktē soctīkli. Lai arī mileniāļi uzņem apgriezienus un šobrīd pirmās laulības šķir, otrajās kāzās realizējot Gen Z paaudzes iezīmes, viņu pirmās kāzas notika interesantā laikā, kad notika visstraujākās pārmaiņas cilvēces vēsturē – deviņdesmito gadu otrā pusē un divtūkstošo gadu pirmajās divās desmitgadēs.
Šajās kāzās turpinājās seno kāzu tradīcijas ar tiltiem, vārtiem un mičošanu, kas miksējās ar būmeru iesāktajām kāzu ballēm viesu namos. Līgavas, kas bērnībā skatījās Disneja multfilmas, kāzās piepildīja sapni par kuplo princešu kleitu.
Mileniāļi gan ar kāzām tā nesteidzās, kā būmeri – viņi pirmajās laulībās devās 25-35 gadu vecumā, bet bērniņu ienākšanu ģimenē bieži vien atlika uz vēl vēlāku laiku, visupirms nodrošinot sev izglītību, karjeru, māju un mašīnu. Jaunībā kāzām viņi nebija gatavi – tas bija ballēšanās laiks.
Vienlaikus ar tradīciju turpināšanu mileniāļi mainīja kāzu industriju, ieviešot individualizāciju. Pāri sāka precēties dārzos, muižās un pludmalēs, piesaistīt kāzu rīkošanai profesionālus kāzu organizētājus, ieviest kāzās tematikas un, tuvojoties trešajai 21. gadsimta desmitgadei – ievietot aizvien vērienīgākus kāzu attēlus Instagram, kā arī iedvesmoties Instagram un Pinterest. Šī ir paaudze, kam izvēlēs svarīgi statusa simboli – luksuss un zīmoli.
Mileniāļi izskauda lielo kāzu pārsvaru un aizvien biežāk sāka izvēlēties mazas kāzas tuvāko cilvēku vai draugu lokā. Paaudze, kuru ietekmējuši gan būmeri, gan Gen Z.

Ir pienācis laiks, kad precas deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā dzimušie – Gen Z paaudze. Līdzīgi kā būmeri – šī paaudze ir gatava precēties jauna. Būmeriem tā vairāk bija kā pašsaprotama kārtība sabiedrībā, savukārt Gen Z to patiešām vēlas, apzinoties, ko nozīmē laulība. Paralēli pastāv pretēja tendence – absolūta nesteigšanās ar tik nozīmīga dzīves lēmuma pieņemšanu.
Šai paaudzei ir svarīgs autentiskums un cilvēciskas vērtības, un viņus patiešām neinteresē sabiedrības viedoklis par viņu izvēlēm. Atšķirībā no mileniāļiem, kas tiecās ātrāk pamest ģimenes ligzdu un vienlaikus savu brīvību neprata baudīt veselīgos veidos, Gen Z pamest vecāku mājas nesteidzas un veido savu pieaugušā dzīvi saprātīgi, veselīgi un ieklausoties sirdī – kas ir tas, ko sirds patiesi vēlas – gan mīlestībā, gan karjerā un pašizpausmē.

Gen Z visbiežāk precas intīmās ceremonijās ar mazu viesu skaitu, viesiem izsūta digitālos ielūgumus, pievērš uzmanību ilgtspējīgām, resursus un dabu saudzējošām izvēlēm, pieaicina kāzās ne vien fotogrāfu un videogrāfu, bet arī soctīklu ekspertu, kas sagatavo rīlus TikTok un Instagram.
Viņiem nav svarīgi piepildīt citu ekspektācijas, bet gan nosvinēt kāzas autentiski un patiesi – ieklausoties savās sajūtās.
Gen Z paaudzei, atšķirībā no mileniāļiem, luksusa viesnīca vai visaugstāk novērtētā dizainera kāzu kleita neko nenozīmē, ja tā neatbilst viņu vērtībām. Kāzas ir jēgpilns nevis demonstratīvs dzīves notikums.

Visām trim minētajām paaudzēm partnera izvēle visbiežāk balstās mīlestībā, kas ir skaisti, un tā ir bijis ne vienmēr. Bet precoties, katra no tām fokusējas uz citiem uzsvariem – būmeriem tā bija ģimenes izveidošana un atbilstīga rīcība ierastajai sabiedriskajai kārtībai, mileniāļi savas kāzas rīkoja kā estētiski baudāmu pasākumu, kurā spoži mirdzēt un svinēt savu kopā būšanu, bet Gen Z atgriežas pie patiesām vērtībām un autentiskuma, kur visas ārējās mākslīgās kārtas un gliteri tiek atmesti – te nav nedz politiskās iekārtas vai sabiedrības spiediena, nedz izrādīšanās ar finansiālo varēšanu vai sapņu dienas režisēšanas, kurā viss ir perfekti noslīpēts. Tikai mīlestība, dvēseliska saikne un ģimenisko dzimtas saišu cienīšana, saskandinot bezalkoholisko dzirkstošo dzērienu vecvecmāmiņas kristāla glāzēs.
Kāzu tradīcijas mainās līdz ar sabiedrību. Katra paaudze veido savu stāstu par mīlestību.
Un patiesībā tas ir skaisti. Jo neatkarīgi no laikmeta, galvenais jautājums paliek tas pats:
vai mēs gribam būt kopā?
Viss pārējais ir tikai laikmeta atspulgs.
Raksta autore: Ieva Simanoviča