Pastāv uzskats, ka flirts ir viena no pamata komunikācijas formām, turklāt tas nav rezervēts tikai tiem, kas vēlas uzsākt romantiskas attiecības. Flirta mērķi var būt dažādi - iepazīt, izklaidēties, celt pašvērtējumu, kaut ko panākt. Kamēr vien nolūki ir patiesi un labi, flirts var padarīt arī ikdienas komunikāciju daudzveidīgāku un rotaļīgu. Arī ilgtermiņā flirts ir svarīgs - ar tā palīdzību var izrādīt mīlestību, uzturēt intimitāti un mazināt spriedzi.
Atbilde uz vienmēr aktuālo jautājumu par to, kā uzsākt sarunu, ir tāda, ka patiesībā neko nevajag sarežģīt. Pārbaudītā metode - jautājošs komentārs par laikapstākļiem vai pasākumu, kurā esat nokļuvuši, darbojas, jo tas izrāda interesi par otra cilvēka viedokli, taču nav tik prasīgs kā tiešs jautājums. Turklāt pēc tā, kāda un cik izvērsta atbilde tiek saņemta, vai tiek saņemts pretjautājums, var noteikt otra ieinteresētību un iespējas tālākās sarunas attīstībai.
Izrādās, ka kļūda ar pārāk izstrādātām pirmajām frāzēm ir tā, ka cilvēki pārāk koncentrējas uz to, lai uzsāktu flirtu, nevis vienkārši sarunu. Ar pirmo frāzi svarīgi izrādīt interesi, bet arī saglabāt atkāpšanās iespējas. Savā ziņā tā ir flirta būtība - apmainīšanās ar personiskām detaļām, izvairoties no tiešiem jautājumiem par tām. No tā, cik vaļsirdīgi otrs kaut ko atklāj par sevi, var arī nojaust intereses un iesaistes līmeni.
Labas sarunas un veiksmīga flirta būtība ir savstarpējība, dalīšanās un apmaiņa ar domām un personiskām detaļām, kurā vienlīdz iesaistās abi, kā runātāji un klausītāji, kopā meklējot to, kas viņus saista. Svarīgi atzīmēt, ka labu klausītāju raksturo nevis klusēšana un otra nepārtraukšana, bet gan intereses izrādīšana, atgriezeniskās saites sniegšana, jautājumu uzdošana un savu domu izteikšana par otra teikto.
Patiesībā tikko teiktajam par sarunām ir svarīga, taču ne pati svarīgākā loma. Pirmo iespaidu rada izskats, runas veids, bet tikai pavisam nelielu daļu no iespaida sastāda tas, kas tiek teikts. Lielāku lomu spēlē runas veids, žesti un izteiksmes, kas pavada teikto. Vienu un to pašu varam pateikt daudz dažādās intonācijās. Tādēļ arī frāze, ar kuru tiek uzsākta saruna, nav tik būtiska, jo galvenais ir izrādīt vēlmi uzsākt sarunu. Un dažreiz tam pietiek tikai ar nedaudz ilgāku acu skatienu.
Flirtā daudz kas netiek pateikts ar vārdiem, bet gan ar neverbālo komunikāciju, jo jūtu un nolūku izteikšana verbāli ietver risku, piemēram, tikt atraidītam. Turpretī ķermeņa valoda netiešā veidā var pavēstīt ļoti daudz, neriskējot radīt uzbāzīgu iespaidu un nemulsinot sarunu partneri ar nekautrīgiem izteikumiem.
Sarunas saturam dažbrīd ir otršķirīga nozīme, jo, lai arī ko mēs teiktu, kā kontrolētu savas sejas izteiksmes, patiesās sajūtas tik un tā ir nolasāmas stājā un pozā, citās ķermeņa izpausmēs. Galvenais triks, kā izrādīt savu patiku, ir pielāgošanās otra ķermeņa valodai, sava veida spoguļošanās un žestu atdarināšana. Protams, to nevajag darīt uzkrītoši, citādi tiks radīts pavisam savāds iespaids.
Lai veiksmīgi izveidotu kontaktu, vairāk jāpievērš uzmanība otram cilvēkam, jāparūpējas par labu noskaņojumu, ideālā gadījumā, jāliek otram smaidīt. Viens no iemesliem, kādēļ mums iepatīkas kādi konkrēti cilvēki, ir tas, ka viņi mums liek justies labi. Un flirtā šo var pilnā mērā izmantot - ja liksiet otram smaidīt, lielāka iespēja, ka saņemsiet labvēlību. Turklāt otra smaids ir kā apstiprinājums patikai un sniedz drošības sajūtu un pārliecību, ka saruna ir abpusēji saistoša.
Lai flirts izvērstos par patīkamu pieredzi abiem iesaistītajiem, jāizvairās no dažiem uzvedības veidiem. Lai gan ilgas saskatīšanās asociējas ar ko romantisku, pārāk ilgs acu kontakts ar svešinieku, cenšoties radīt intimitāti, var šķist uzbāzīgs un atgrūdošs. Tāpat ir jāietur saprātīga distance. Tas, protams, atkarīgs no tā, kādā telpā un situācijā esat, taču var vadīties pēc principa - ja otrs čukstētu, un to varētu sadzirdēt, esi pārāk tuvu. Kopumā nevajadzētu nekādā veidā ielauzties otra personiskajā telpā - ne ar pārāk dziļiem acu skatieniem, ne pārāk pietuvojoties, ne arī ar pieskārieniem.
Tā kā flirta mērķis ir likt otram justies labi un izraisīt patiku, noteikti nevajadzētu runāt par negatīvām lietām vai stāstīt tikai par sevi. Cilvēkus atgrūž arī banalitātes, pārlieku virspusējas sarunas, garlaicīgs un pasīvs runas veids, kam trūkst entuziasma, kā arī pārlieku nopietnība. Galu galā, flirts - tā ir rotaļīga saruna!
Flirts ir kā spēle, to spēlējam prieka pēc un ar nolūku savaldzināt. Un, kā jau jebkurai spēlei, tam ir savi noteikumi. Galvenokārt jāsaprot, vai konkrētā situācija ir piemērota flirtam. Flirts lielākoties ir intuitīva spēle, turklāt tajā svarīgākais bieži vien paliek nepateikts, uz to norāda vien mājieni. Tādēļ ļoti svarīgi domāt par to, kādā veidā tiek flirtēts, lai nerastos pārpratumi.
Raksta autore: Renāte Berga