Atbildot es būšu gan skarba, gan centīšos mazliet iedvesmot. Mani vērojumi, rakstot par tuvību un intimitāti, kā arī strādājot ar cilvēkiem privāti, ir skumji – lielākā daļa no mums otram nav atvēruši ne pusi no tā, kas viņi ir. Mēs dzīvojam kopā  vai grasāmies veidot dzīves kopā ar cilvēkiem, par kuru dziļāko būtību neko nezinām.

Te es nerunāju par ieradumiem, par pagātnes noslēpumiem – tas viss ar laiku iznāks, kad būs īstais laiks un droša vide. Taču serdē – es redzu, ka pāri vairās ieskatīties viens otram dvēselē, ieraudzīt patiesību, ka tur ir gan diena, gan nakts, gan saule, gan mēness, gan izgaismotais, gan tumšais, tumšā viela, kas vēl tikai veidosies. Mēs nepieņemam otra pamatbūtību – izaugsmi. Un nepieņemam attiecību pamatmērķi – augt kopā, kas nebūt nenozīmē augt vienā virzienā. Tas nozīmē atrast pieskārienus, saskarsmes veidus, kas spēcina šo augšanu. Gan paša, gan otra augšanu.

SAVIENOJUMS ir tapis, lai iedvesmotu, iešūpotu pārus patiešām sākt ieraudzīt vienam otru, visdziļākajā būtībā.

Tāpēc arī koda vārds “iniciācija” – pāreja no viena brieduma stāvokļa citā. Šobrīd ir pareizais laiks to darīt – daba ir “uzvilkta”, viss grib plaukt, vērties, būt kopā. Tas pats dziļi iekšēji notiek ar cilvēkiem, būtu jauki atvērties tieši šobrīd, kad visa daba to atbalsta – tieši tāpēc būsim meža vidū, skaistā vietā, svaigumā un zaļumā.

Šis notikums ir visiem, kuros ir sajūta, ka “ir jābūt kam vairāk”, ka ir pienācis laiks citam līmenim.

Vai tie būtu pāri, kuri gatavojas precēties. Vai tie, kuri vēlas aicināt šajā pasaulē piedzimt bērnam. Vai ilgi kopā bijuši cilvēki, kuri vēlas nosvinēt savu mīlestību, atcerēties kopābūšanas iemeslus vai vienkārši padzirdīt attiecības, kas ir sākušas slāpt.

Kas notiks SAVIENOJUMA laikā?

Es ceru, ka tur notiks tas, kas jums abiem visvairāk ir nepieciešams. Citam tas nozīmēs baiļu, šķēršļu pārvarēšanu, citam vēl dziļāku kopā būšanu, vēl kādam nozīmīgu atziņu pieredzēšanu un lēmumu pieņemšanu. Savos notikumos es vienmēr pirms tam lūdzu katram dot tik, cik viņš spēj nest.

Tās būs divas dienas, kuru laikā paraudzīties uz daudzām lietām no cita skatu punkta

– pašā pamatā jau neviens jums nevar pastāstīt ko jaunu, jo visas zināšanas ir jūsos.

Maģija, mistika notiek tad, kad dzirdētās lietas patiešām tiek pieredzētas, patiešām “pielec” ne tikai prātā, bet arī sirdī, ķermenī, dvēselē – tas arī būs mans uzdevums. Palīdzēt pamata lietām, fundamentam vismaz mazliet “pielekt”. Un tā būs viena ceremonijas nakts, pilna rituālu, dziedājumu, deju ar aizSietām acīm. Gatavojieties smagam, skaistam darbam un, jāatzīstas – diezgan lielai slodzei.

Taču pāri visam – un tie, kuri ir bijuši manos pasākumos un lekcijās to labi zin –

būs ļoti liela vienkāršība, sirsnība un, ja tā var teikt – pielietojamība. Nekas nebūs mākslīgi sabiezināts, pārāk grūts, neizdarāms.

Šis nav pasākums “znatokiem”, rūdītajiem – te klātbūt var ikviens, kurš jūt aicinājumu. Nav jābūt gatavam, ir jābūt gribošam. Skaista kopā būšana, plaukstoša daba, zvaigžņotas nakts debesis (ja vien pa virsu neuzrūks kāds pērkona negaiss), iespēja nesteidzīgi vienam otru baudīt, ieklausīties, sajusties. Gards ēdiens, ko baudīt mierā, no sirds. Miegs, mīlēšanās savā divvietulībā, savās istabās vai kaut kur tālos mežos starp sapņojumiem un pieredzēm. Nav māksla visu pasniegt sarežģīti, visgrūtāk ir to izdarīt nepiespiesti, dziļi, no sirds, lai cilvēki justos pieņemti, atbalstīti – to arī centīšos šajā notikumā veidot.

Pastāsti mums vēlreiz, kas tu pati esi, ko pasniedz?

Tikko, kā tu kaut ko mēģini definēt, tas jau ir cits. Es drīzāk pastāstīšu, kas ir tās lietas, kas mani dziļi interesē un ar kurām es strādāju. Jau izsenis manī ir bijusi sajūta, ka esam ko fundamentālu pa ceļam pazaudējuši – saikni ar dabu, paši ar saviem dziļumiem, ar citām būtnēm un enerģijām. Tāpēc ar savu darbu es aicinu šo seno saikni atkal parādīties, atjaunoties. Var mani likt šamanisma kastītē, var piedēvēt dažādus citus titulus. Taču pamatā mani interesē tā visdziļākā enerģija un būtība, kas dzīvo ikvienā no mums. Es strādāju ar nakts un dienas sapņiem, ar vīzijām, kuras mācu cilvēkiem sevī atkal atvērt un iedrošināties tās ieraudzīt un ieraudzītajā ieklausīties. Strādāju ar dažādiem transa stāvokļiem, atgādinot cilvēkiem, kas viņi patiesībā ir – stāstu pieaugušiem cilvēkiem pasakas, skaidrojot to senos vēstījumus, vadu augu ceremonijas, transa dejas.

Dzīvības enerģija, spēks, seksuālā enerģija ir tās lietas, kuras aicinu cilvēkiem sevī atpazīt, ieraudzīt, nenoliegt, ar kurām strādāt.

Man ir laimējies savā dzīvē satikt izcilus skolotājus – pasaku stāstnieci un medicīnas sievu Dakteri Klarissu Pinkolu Estesu, grāmatas “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” autori, sapņu šamani Robertu Mosu, vienu no transa dejas pamatlicējiem Vilbertu Aliksu. Taču visvairāk man devušas zāļu sieviņas un vīri mūsu pašu mežos un tālos Dienvidamerikas džungļos. Vairāk manu sirds un domu gaitu var izprast, palasot to, ko publicēju savā blogā BUD BLOOM BLOSSOM, kuram pavisam drīz jau taps 100 ieraksts. Un arī esot kopā ar manu sapņotāju cilti MOONLIGHT tribe.

Vai SAVIENOJUMAM ir kā īpaši jāgatavojas?

Jā, ir jāatmet visi priekšstati, ekspektācijas, jāļaujas, lai beidzot sāk vērties vaļā sirds. Ne tikai emocijas, sirds ir kas daudz dziļāks.

Tā ir fundamentāla zināšana, ka tev kaut kur jābūt klāt, tā ir sekošana iekšējai sajūtai, nojausmām, tā ir uzdrīkstēšanās kļūdīties, mācīties. Otru nedrīkst šim pierunāt, lauzt. Palūgt gan drīkst, ieskatīties acīs un izteikt savu gribu – tas būtu pirmais drosmes solis dziļākas tuvības virzienā. Nedēļu pirms tam jāseko līdzi saviem sapņiem, pirms miega lūdzot, lai nāk viss, kas spēj palīdzēt jūsu attiecības darīt atklātākas, patiesākas, dziļākas, maģiskākas, spēcinošākas. Un pa dienu jāvēro zīmes – lietas, kas atkārtojas – tā dēvētas sinhronitātes. Nedēļu pirms tam jāasina sava jutība un jūtība. Lai tas, ko mēs piedzīvosim SAVIENOJUMĀ justos gaidīts, aicināts.