Vai pastāv vienīgais īstais – tas ir tikpat mūžsens un diskutabls jautājums, kā kurš bija pirmais: vista vai ola? Vienas atbildes nav. Kāda dzīvē ir vairāki liktenīgie un īstie, kāda cita dzīvē nav tāda uzdevuma – sastapt savu vienīgo, īsto dvēseles radinieku, bet kāda cita dzīvē patiešām ir liktenīgais vīrietis, ar kuru attiecības veidot dziļā tuvībā un abpusējā empātijā.
Reti ir tā, ka mēs dzīves laikā iemīlamies tikai vienā vīrietī. Senākos laikos tā patiešām varēja būt – bija liktenis, pāris uzdevumi, ar kuriem dvēsele nāca uz šīs pasaules. Mūsdienu cilvēka dzīve ir citāda – vienas dzīves laikā varam izdzīvot vairākas pieredzes. Tas nav ne labi, ne slikti, tas tā vienkārši ir. Tāds kā paātrinājums. Līdz ar to – ir atšķirīgi dzīves posmi un katrā no tiem kāds ir īstais un liktenīgais. Varbūt vienā no taviem posmiem toksisks partneris bija liktenīgais, jo tikai caur viņu tu varēji pacelties kā fēnikss no pelniem – atmosties un atdzimt,
Šajā rakstā gan apskatīsim to, uz ko visas tiecamies – sastapt to liktenīgo vīrieti, ar kuru veidot patiesi tuvas un harmoniskas attiecības. Kā atpazīt, ka esi satikusi īsto?
Drošības sajūta ir bāze, kuru sieviete saņem vīrieša klātbūtnē. Un pamataspekts, kā ir veselīgi justies ar viņu kopā. Drošība ir ne tikai fiziska. Drošība ir emocionāla – tā ietver cieņu, pieņemšanu, atbalstu. Drošība ietver emocionālo atmosfēru un enerģētiku, kādā atrodaties kopā. Tu drīksti izpaust savas sajūtas, runāt par savām emocijām, un saņemt drošu telpu, kurā tās atklāt. Tu zini, ka tevi uzklausīs. Ja saņem nosodījumu vai kritiku – attiecības nav drošas.
Apzināta sieviete meklē vīrieti, kurš ir nobriedis un gatavs sastapties arī ar savu iekšējo pasauli. Vīrieti, kurš neprot turēt solījumus, nav “iztulkojams”, ir egocentrisks, nav uzņēmīgs un atbildīgs, viņa nelaidīs sev klāt. Viņa labāk izvēlēsies baudīt dzīvi viena, nekā atdos savu laiku un enerģiju apgrūtinošam vīrietim, kurš nespēj atzīt un vadīt savas emocijas.
Kopā ar savu īsto cilvēku ir sajūta, ka esi atradusi mājas. Tu vari būt tu pati un justies brīvi, nespēlējot nekādu lomu. Šeit gan uzmanīgi jāieklausās sevī: vai patiesi jūti, ka ar šo cilvēku vari būt tu pati, autentiskā tu, kura ir atzīta un mīlēta tieši par to, kas tu esi, bez spiediena tevī kaut ko mainīt. Jo, ja tu sevī nes kādas traumas sekas, piemēram trauksmaino piesaisti, tad pieķeršanās un kaislīga iemīlēšanās var notikt tieši ar to cilvēku, kurš tev nav vēlams.
Šajā gadījumā tava zemapziņa atpazīst ko pazīstamu – traumatisku, toksisku, – un pievelkas pazīstamajiem apstākļiem. Stipra iemīlēšanās, kad ir sajūta, ka viņš ir īstais, un domas griežas ap viņu vien, bieži liecina par piesaisti iespējai vēlreiz izdzīvot pazīstamo traumu jeb toksiskas attiecības.
Īstais nešaubās un nekļūst par spēlīti “Uzmini nu”. Viņš zina, ko jūt, un to ar savām darbībām arī demonstrē. Tev nav jāmin, būs vai nebūs. Viņam ir svarīgi veltīt tev uzmanību. Bet uzmanīgi! Lai tā ir uzmanība veselīgā līmenī, nevis apmātība, aizraušanās vai pielūgšana. Lai vai kāda būtu iemīlēšanās, jāturpinās arī pārējai dzīvei – darbam, interesēm, ģimenei.
Veselīgām attiecībām jābūt augšupceļošām, ne degradējošām. Ja kopā ar savu vīrieti tu jūti, ka kļūsti par savu labāko versiju un arīdzan viņš tiecas uz attīstību, viss ir lieliski un pareizi. Ja kopā ar viņu sāc justies vājāka, nekā pirms attiecībām, apstājies un padomā – kādēļ? Nekad nav par vēlu sākt no jauna. Bet nekad nemainīt esošo situāciju, kurā nejūties laimīga, mīlēta, novērtēta, gan ir ceļš uz nekurieni.
Apzinātas attiecības ar nosacījumiem “ja tu man tā, tad es tev šitā”, pie ilgtermiņa un dziļas mīlestības neved. Ar īsto cilvēku nav vēlmes nedz ko pierādīt, nedz pieprasīt. Tas nenozīmē, ka nevienam nav nekādas atbildības, un jūs vienkārši “plūstat”. Tieši otrādi – ir atbildība, rūpes, bet tas notiek dabiski un brieduma formātā – jums abiem ir vēlme vienam par otru rūpēties, atbalstīt, pateikties. Tas, kā nav – šantāžas, draudu, manipulēšanas.
Nē, nenotiek. Situācijas, protams, ir dažādas. Viss atkarīgs, cik ļoti ar sevi pastrādājuši esat pirms satikšanās. Harmoniskas, vieglas, plūstošas attiecības ir katra sapnis, tomēr drošas, dziļas attiecības dara vēl, lūk, ko: tuvās, intīmās attiecībās tu jūties droši iemiesot visu sevi tik īstu, cik vien iespējams. Un īstumā ir arī daudz sāpju, daudz pieredžu. Bet sava tuvā mīļotā cilvēka klātbūtnē tu jūties droši to izpaust. Tuvas attiecības ir dziedinoša vide, kas “izvelk” sakrājušās sāpes, lai tās drošā vidē transformētu.
Tas ir tieši tāpat, kā bērnu un mammu attiecībās. Kāpēc bērni visnejaukāk uzvedas tieši mammu klātbūtnē? Ne jau tādēļ, ka mammas būtu tās, kas neprot savu bērnu audzināt. Nē, - tas ir tādēļ, ka mammas klātbūtnē bērns jūtas visdrošāk un ļauj sevī sakrātajām emocijām vaļu. Mēs, pieaugušie, esam laika gaitā emocijas pieraduši ieslēgt krātiņā sabiedrības normu dēļ, tomēr derētu mācīties no bērniem – nekrāt, bet palaist. Pretējā gadījumā sāpes pārvēršas ciešanās, fiziskās un mentālās slimībās. Jā, tas nav ērti citiem, bet – ne jau ērtie cilvēki ir tie laimīgie.
Ja esi sevis meklējumu un pašizaugsmes ceļā, kādubrīd var rasties maldinoša ilūzija, ka tev jābūt gatavai, izdziedinātai, lai sastaptu savu īsto. Bet mēs nekad neesam gatavi. Visa dzīve ir process. Un arīdzan attiecības ir process. Dvēseliski un cilvēciski tuvās attiecībās var būt grūtie brīži, bet tas, kas tās atšķir no virspusējām attiecībām – jūs šajās grūtībās dodaties iekšā un tās risināt, lai atrastu, kā tajās būt kopā, kā lietas uzlabot. Parasti iziešana cauri grūtībām stiprina un satuvina vēl jo ciešāk.
Drošas attiecības ir kā dziedinošs mammas klēpis mūsu iekšējam bērnam. Patiesībā – dziedināšanas ceļā viena no lielākajām dāvanām ir drošas attiecības. Ja vien mēs tām ļaujamies – ja aizsargājamies, mīlestību pie sevis nelaižam, tā var klauvēt, bet nevarēs ienākt un radīt pārtapšanu. Mīlestība ienāk tajā telpā, kurā tiek gaidīta. Mīlestība ir dziedināšana. Mīlestība ir viss. Viss, kas mums vajadzīgs, un viss, kam lemts ilgtermiņā eksistēt.
Raksta autore: Ieva Simanoviča
Foto: Karalayne Becker Photography, Lauren Alaniz Photography