Laulību ceremonija ir kāzu dienas svarīgākā daļa. Pāra attiecībās tā ir kā robežšķirtne starp to, kas ir bijis, un to, kas vēl būs. Un tas, kas ir bijis, katram no mums ir savs. Bieži vien no pāriem dzirdu, ka viņi nevēlas tādas kāzas kā visiem, gribas kaut ko īpašu. Un tas īpašais, manuprāt, ir tieši mūsu katra ceļš vienam pie otra. Kāpēc gan stāstu par to neiekļaut laulību ceremonijā, lai to padarītu patiesi personīgu un sirsnīgu?

Divu cilvēku mīlestība ir intīma, tā attiecas tikai uz viņiem abiem. Lai arī ikdienā mēs komunicējam ar saviem draugiem un radiem, ejam sabiedrībā kā pāris, tas neprasa atvērt savas privātās dzīves durvis. Tomēr kāzu dienas īpašā svētku gaisotne rodas, pateicoties savstarpējas uzticības sajūtai starp jauno pāri un viesiem, lai dienas gaitā ar vieglumu un prieku varētu izdzīvot vienu no dzīves skaistākajiem un iedvesmojošākajiem brīžiem.

Kāzas organizatoriskā ziņā jaunajam pārim bieži vien ir ļoti izaicinošs periods, kuram mēdz sekot arī sajūta, ka viss bija izdarīts - kāzas bija skaistas, elegantas un pārdomātas, bet diena ir paskrējusi bez emocionālas piepildījuma sajūtas. Tā, manuprāt, ir viena no smagākajām atziņām, ar ko saskaras jaunais pāris, jo izrādās, ka kāzu dienā nepietiek tikai ar izsniegto dokumentu un ballīti.

Ko mēs sagaidām savā kāzu dienā?

Mēs vēlamies kaut uz mirkli šajā dienā pazaudēt sevi, pieskaroties tam, kas stāv pāri laikam un telpai. Jo šis rituāls no mums prasa solījumu, ko mēs dodam Dieva un cilvēku priekšā. Mūsu jāvārds kādā dzīves brīdī noteikti tiks pārbaudīts, iespējams, pat vairākkārt.

Šī nav diena, kad steigties, bet tieši otrādi - kad skanot mūzikai līgava tuvojas savam mīļotajām cilvēkam, laiks ir apstājies. Esmu novērojusi, ka bieži vien kāds no viesiem jau nosusina acīs sariesušos asaru, jo tajā ir kaut kas tik skaists un mierpilns, pat apgarots.

Lai arī bieži ceremonija ir tā “stīvā” daļa, mazāk emocionāla kā neoficiālā kāzu daļa, tam nebūtu tā jābūt. Tieši laulību ceremonijas laikā tiek iedegta uguns, kas laulāto un viesu sirdīs kvēlos visas kāzu dienas garumā. Šis ir brīdis, kad līgava un līgavainis ir viens otram blakus, bet visi citi acu pāri ir palikuši aiz muguras. Tieši te rodas iespēja atrast sava mīļotā cilvēka acis, atvērt sirdis solījuma došanai un apzināties, ka šis brīdis ir tikai par mums un mūsu mīlestību.

Ko es vēlos dzirdēt laulību ceremonijas laikā?

Lai arī lielākoties kāzu ceremonijas vadītāji ir profesionāļi, jāatzīst, ka ik pa laikam dzirdam stāstus par sajauktiem vārdiem un citiem misēkļiem. Reiz biju kāzās, kurās nosauca, cik laulībās jau konkrētais līgavainis ir bijis. It kā sīkums, bet vai līgava to vēlējās dzirdēt brīdī, kad laulājās ar šo cilvēku?

Šis ir jautājums, ko katram jaunajam pārim būtu vēlams sev uzdot, - kā es vēlos justies? Svinīgi? Romantiski un intīmi? Jautri un viegli? Vai mēs vēlamies dzirdēt vārdus, kas vēsturiski teikti cauri laikam, varbūt tādus, kas izklaidē viesus vai aizved mūs pašus atmiņās par mūsu attiecībās piedzīvoto?

Ceremonija baznīcā norit tradicionāli, bet situācijās, kurās to ir iespējams pielāgot jaunā pāra vēlmēm, tiek veidots individuāls ceremonijas scenārijs. Piemēram, gadījumos, kad pāris izvēlas svinēt mazas un intīmas kāzas, ir vēlme laulības ceremoniju pagarināt.

Ir pāri, kas izvēlas tajā iekļaut viņu mīlestības stāstu, personificētu laulību zvērestu vai līgavas un līgavaiņa paša rakstītu solījumu. Jaunais pāris to veido kopā ar laulības ceremonijas vadītāju, kāzu vadītāju vai arī piesaista cilvēku, kas palīdz šādu tekstu radīt.

Individuāls ceremonijas teksts

Vai zini, kāds būtu tavs mīlestības stāsts? Ko tu varētu un gribētu pateikt par sevi, par savām attiecībām un dzīvi, kādu vēlies veidot kopā ar savu mīļoto cilvēku? Es zinu, ka dažreiz par to, kas pašam tik tuvs un personīgs, ir grūtāk atrast īstos vārdus, jo kā gan savās sajūtās izcelt to svarīgāko, ko vēlos pateikt savam mīļotajam cilvēkam mūsu kāzu dienā, apzinoties, ka to dzirdēs visi mūsu radi un draugi? Vai esmu gatavs būt tik atklāts un drosmīgi iznest šo vieglas ievainojamības sajūtu kaut kā cēlāka vārdā?

Jo šie mīlestības stāsti ir kā zelta pavedieni, kas vijas cauri mūsu dzīvei un izceļ to vērtīgo, ko esam pieredzējuši esot attiecībās. Tikai jums vien zināmās ikdienas ieražas, jūsu atmiņas no attiecību pirmsākumiem, šifrēti atslēgas vārdi, kas saprotami tikai jums abiem, sirsnīgie mīļvārdiņi vai stāsti, kas jau iekļauti ģimenes folklorā, sniedz iespēju gan jums pašiem ceremonijas laikā tikt emocionāli aizkustinātiem, gan arī ļaut viesiem jūs ieraudzīt citām acīm, sajust jūsu jūtu dziļumu, saderību. Tādā veidā jūs paši radīsiet mīlestības auru, kas apvīs ikvienu klātesošo un noteiks kāzu gaisotni.

Individuāli veidots laulību zvērests pauž jūsu personīgās pārliecības, tāpēc, lai nonāktu līdz tam, būs nepieciešama atklāta saruna vienam ar otru, kas pirmskāzu laikā dod iespēju izrunāt svarīgus jautājumus, piemēram, ko jūs sagaidāt viens no otra, kāda ir katra izpratne par to, ko katram personīgi nozīmē laulība un ko es esat gatavi zvērēt kopdzīvi uzsākot?

Nenoliedzami, laulību zvēresti, it īpaši pašu teikti solījumi, padara ceremoniju emocionālu, jo tās ir jaunā pāra balsis, kas iedrebas, iesmejas, apraujas dēļ aizkustinājuma, kas šajos brīžos ir ļoti jūtams, tāpēc ir ieteicams tos iekļaut, jo kāzas ir svētki mīlestībai, priekam un kopības sajūtai. Tā ir diena mūžā, kas jāpiepilda ar gaišām domām un labiem, stiprinošiem vārdiem.

Veidojot individuālu ceremonijas tekstu, tajā var iekļaut arī vecāku vēlējumu jaunajam pārim kopdzīvi uzsākot, ja ir zināms, ka pie galda tostu nebūs spējīgi teikt, jo ne visiem tas viegli padodas. Dzimtas klātesamība sniedz jaunajam pārim stabilitāti un piederības sajūtu, un vēlme to šajā dienā īpaši akcentēt ir pamatota. Tajā slēpjas milzīgs spēks, kas nākotnē virzīs šo ģimeni, palīdzēs tai, stiprinās to caur savu labvēlību.

Vēl viens ļoti svarīgs ceremonijas aspekts ir jautājums - kur mēs šīs attiecības vedam tālāk? Mēs esam piekrituši attīstībai, ģimenes veidošanai, sevi pārstāvēt sabiedrībā kā precētam pārim, tomēr ir atšķirības, kādā kvalitātē, kādā dziļumā mēs mijiedarbojamies ar pasauli.

Mums visiem ik pa laikam ir nepieciešama iedvesma vai vīzija par to, kas mūs varētu sagaidīt, ja būsim pietiekami drosmīgi, atvērti un gatavi lēcienam ārpus savas komforta zonas. Un laulība tieši tad ir pati patiesākā, kad mēs turpinām iepazīt paši sevi, turpinām attīstīties un piedzīvot sevi dažādās situācijās, dzīves lomās, lai katra no tām mūsos atklātu vēl kādu neiepazītu aspektu. Sajūtot katra pāra īpašo saikni, mēs varam veidot šo virzības sajūtu, jo ceremonija nav iestigusi vienā punktā, bet tieši otrādi - tā mūs ved jau nākamajā līmenī.

Kā top individuāls ceremonijas teksts?

Jūsu stāstu veido, iepazīstot jūs kā pāri, satiekoties un izrunājot jūsu vēlmes. Tā var būt satikšanās pie jums mājās, varbūt tikšanās ārpus tām, bet ar iespēju apskatīt fotogrāfijas, kas radušās laika gaitā un sniedz ieskatu jūsu kopdzīvē. Pāriem parasti ir interesanti atbildēt uz līgavai un līgavainim sagatavotiem atšķirīgiem jautājumiem, kuru pārrunāšana ir piepildīta ar smiekliem un jautrām atmiņām.

Pēc informācijas ievākšanas tiek izveidots melnraksts, kuru ir iespējams labot un precizēt līdz tiek atrasti īstie vārdi, kas atspoguļo tieši jūsu mīlestības stāstu. Ir bijušas arī situācijas, kad pāris izvēlas nelasīt ceremonijas teksta gala variantu, lai kāzu dienā viņi to dzirdētu pirmo reizi. Kad izveidots pēdējais variants, tad tas tiek nosūtīts ceremonijas vadītājam, lai varētu gatavoties šī teksta apguvei.

Sagatavotais ceremonijas teksts bieži vien tiek glabāts albūmā kopā ar tās dienas fotogrāfijām un katru gadu kāzu gadadienā vai kādā ne tik saulainā laulības dienā to var pārlasīt, lai smeltos iedvesmu un spēku, jo kāzu diena nav laimīgās beigas, bet gan skaists sākums ilgai un mīlestības pilnai laulībai. Tieši to jums arī vēlu!

Raksta autore: Elīza Austruma