Kāzu svinības nav iedomājamas bez svinīgām uzrunām, apsveikumiem un tostiem. Atgādināsim dažus mūsdienīgas etiķetes principus, lai tavs tosts būtu iederīgs un elegants.

Kāzu tosts - apsveikums un laba vēlējums

Tosts ir īsa apsveikuma uzruna, ko parasti saka viesībās un svinīgos pasākumos, piemēram, kāzās. Par kāzu tostiem runājot, - tas var būt pavisam īss sirsnīgs tosts vai oriģināla uzruna, kurā iekļauts arī neliels stāsts par jaunlaulātajiem. Tas, cik garš un kāds būs tosts, atkarīgs no tā, cik tuvs esi pārim un cik lielas ir kāzas. Mazās kāzās ir vairāk laika garākām runām un personiskiem tostiem, taču lielās kāzās tostu teicēju būs vairāk, tādēļ vajadzētu pieturēties pie īsāka formāta. Jebkurā gadījumā, galvenais ir vadīties pēc situācijas un atmosfēras, lai saprastu, kad un kādu tostu teikt. Tostam jābūt patiesam, komplimentējošam un pieklājīgam.

Var pieturēties pie šādas shēmas - iepazīstināt ar sevi, pastāstot par to, kāda ir tava saistība ar jauno pāri, pateikties par skaisto ceremoniju un pastāstīt jauku stāstu par pāri, to noslēdzot ar laba vēlējumiem viņu turpmākajā kopējā dzīvē. Tostam var sagatavoties iepriekš un galveno pierakstīt uz mazas lapiņas, kurā savas uzrunas laikā vari ieskatīties, taču nekādā gadījumā nevajag tostu lasīt no telefona.

Vēl viena ideja - ja padomā skaists tosts, vari to ierakstīt apsveikuma kartiņā un pēc tosta uzsaukšanas kādā svinību brīdī pievienot kartiņu atpakaļ pie savas dāvanas. Tādā veidā tavs rūpīgi pārdomātais tosts paliks jaunlaulātajiem arī rakstiskā veidā, turklāt tosta teikšanas laikā tev rokās būs skaisti noformētais apsveikums.

Vērtīgi atcerēties, ka, pat ja vienu no pāra pazīsti labāk, kāzu dienā tomēr vajadzētu apsveikt pāri abus kopā, nevis tikai vienu no jaunlaulātajiem. Svinību saviesīgajā daļā parasti valda nepiespiesta atmosfēra un nereti viesi savās runās cenšas iekļaut pa kādam jokam. Tomēr ar to vajadzētu uzmanīties, labāk būt pieklājīgam un sirsnīgam, nevis mēģināt jokot. Nav jācenšas būt par jokdari vai komiķi - neveikli un samocīti joki, kā arī tikai jums un pārim saprotami iekšējie joki neiederēsies svinībās. Tostam ir jābūt saprotamam visiem. Tāpat, lai veicinātu saliedētību starp viesiem, var tostā atsaukties un citu izteiktajiem apsveikumiem, piemēram, pateikt, ka tev patika kāda cita viesa tosts un pievienojies viņa laba vēlējumiem.

Kāzu tostu etiķete

Tostus visbiežāk uzsauc vakariņu laikā, bet, ja pirms vakariņām paredzēti kokteiļi, tad tos var teikt kokteiļstundā pirms vakariņām. Jo laicīgāk vakara gaitā tosti tiks uzsaukti, jo labāk - tostu teicēji ātrāk tiks pāri šim uzdevumam un atbrīvosies no satraukuma, bet pārējie viesi vakara sākumā vēl būs pietiekami uzmanīgi un ieklausīsies tostos. Turklāt tosti ir labs veids, kā iekustināt komunikāciju starp viesiem un izveidot saliedētu atmosfēru.

Pirmo tostu pirms maltītes parasti uzsauc līgavas tēvs, pats līgavainis, vedējtēvs, vakara vadītājs vai kāds cits jaunā pāra tuvinieks. Tas ir viesu sagaidīšanas žests, kurā viesiem pasakās par ierašanos, novēl labu apetīti un patīkami pavadītu vakaru, kā arī apsveic jaunlaulātos. Pirmās maltītes laikā tostus uzsauc vecāki, vedēji un paši tuvākie, taču pārējie viesi, kuri to vēlas, parasti uzsauc tostus deserta pasniegšanas laikā. Ja vēlies teikt tostu un pievērst sev uzmanību - nekad neskandini ar galda piederumiem pa glāzi. Tā vietā piecelies ar glāzi rokās, lai pievērstu uzmanību, bet runāšanas laikā var nolikt glāzi, lai rokas būtu brīvas un tā netraucētu, ja neesi drošs runātājs.

Lai izvairītos no neveiklām situācijām un nekavētu vakara plānu, vienmēr ir vērts noskaidrot, kad ir paredzēts teikt tostus. Var rīkoties arī tā, ka vakara vadītājs piemērotos brīžos piesaka tos, kuri vēlas teikt tostu. Tosts būtībā nav nekas sarežģīts - tosta teicējs pieceļas, pasaka savu apsveikuma runu, kuras noslēgumā kopā ar pārējiem viesiem paceļ glāzes. Atgādinājums jaunlaulātajiem par tostu etiķeti - kad kāds no viesiem uzsauc tostu un pārējie viesi paceļ glāzes, tikai tosta saņēmēji, kas ir jaunais pāris, nepaceļ glāzes.

Pēc tosta saņemšanas viņi pasakās par tostu un tikai tad paši iemalko dzērienu. Parasti tosta saņēmēji nepaceļ glāzes kopā ar pārējiem, citādi sanāk, ka viņi apsveic paši sevi. Tā vietā pēc tosta saņemšanas ir jāpasakās par apsveikumu, paceļot glāzi. Vēl viena nianse, kas saistās ar tostiem, - glāžu saskandināšana.

Etiķetes speciālisti nav vienisprātis, vai to vajadzētu darīt. Tā ir sena tradīcija, kurai ir vairāki skaidrojumi, viens no tiem - saskandinot tiek aizbaidīti ļaunie gari. Tomēr jāatceras, ka agrāk skandināja izturīgus kausus, tādēļ mūsdienās skandināšana ne vienmēr ir saprātīga, it īpaši, ja kāzas notiek izsmalcinātā restorānā ar dārgām un trauslām stikla glāzēm. Turklāt glāzes parasti saskandina mazākā cilvēku lokā un lielās svinībās tas nav obligāti jādara. Ja tomēr glāzes tiek skandinātas, tad pietiek to izdarīt ar sev blakus sēdošajiem, nav jāliecas pāri galdam, lai saskandinātu ar tālāk sēdošajiem viesiem. Ja tiek saskandināts, nedrīkst skandināt glāzes augšējo daļu, kas ir trausla, jācenšas to darīt ar glāzes platāko daļu.

Tāpat Eiropā pieņemts, ka, saskandinot glāzes, ir jāskatās acīs.

Pirms tosta teikšanas vajadzētu pārliecināties, ka visiem ir papildinātas glāzes. Taču tam nav obligāti jābūt alkoholiskam dzērienam, ir pieņemami pacelt glāzi arī ar kādu citu dzērienu. Tāpat arī pie katra tosta nav jāizdzer puse glāzes, var padzerties tikai mazu malciņu.

Ko teikt kāzu tostā

Līgavas tēvs, kas tradicionāli saka pirmo tostu, tajā pasakās viesiem par ierašanos un līgavaiņa vecākiem par palīdzību kāzu organizēšanā. Līgavainis savā tostā pasakās līgavas māsām, vedējiem, visiem iesaistītājiem, kā arī saviem un līgavas vecākiem. Līgavainis kopā ar tostu var pasniegt ziedus vai dāvanas mātēm un tuvākajiem iesaistītajiem.

Vedējtēvs pasakās līgavainim un, ja līgavainis to nedara pats, tad vedējtēvs var pateikties līgavaiņa vietā citiem iesaistītajiem. Parasti galvenie vakara sākuma tostu teicēji iepriekš sagatavojas un saskaņo tos, tādēļ pateicības var sadalīt - līgavainis pasakās vecākiem, bet vedējtēvs pārējiem. Parasti tiek sagaidīts, ka vedējtēva runa un tosts nebūs tik formāli, viņa runā ir kāds joks un ar viņa tostu sākas vakara neformālā daļa.

Pārējie tostu teicēji, apsveicot jauno pāri, var pastāstīt kādu personisku stāstu, teikt sirsnīgus vārdus, novēlēt laimīgu laulību un tamlīdzīgi. Bieži vien kāzās apsveikumos un aktivitātēs dažādos veidos tiek iekļautas norādes uz sagaidāmo ģimenes pieaugumu, taču mūsdienās dažādi pamudinājumi uz pēcnācēju radīšanu tiek uzskatīti par ļoti personisku un pat sensitīvu tematu, tādēļ, pirms novēlēt kuplu ģimeni un izvērst savu runu par bērniem, vajadzētu apdomāt, jo katram pārim tomēr ir savi uzskati un plāni šajā ziņā. Viņi noteikti paši pieņems šos lēmumus, arī bez viesu pamudinājumiem.

Visbeidzot, sakot tostu, jāatceras - jo vienkāršāk, saprotamāk un īsāk, jo labāk.

Rūpīgi pārdomā, ko teiksi, lai neaizplūstu no tēmas un padomā par skaistu beigu akcentu, lai visi saprastu, ka tosts ir beidzies un ir laiks pacelt glāzes.

Raksta autore: Renāte Berga