Mērķu kartes ir rīks, kas palīdz definēt un uzstādīt mērķus un sapņus. Tās veicina pozitīvu domāšanu un uz personības izaugsmi vērstu rīcību.
Lai dzīvotu savu sapņu dzīvi, ir būtiski saprast, kas ir tas, ko tu vēlies, kas tevi motivē un sagādā prieku. Dažkārt esam neapmierināti ar šībrīža realitāti, jo nemaz nezinām, kas ir tas, ko vēlamies. Mums varbūt ir miglaina nojausma par to, kas tas varētu būt, bet varbūt nemaz neuzdrošināmies par to sapņot vai neatrodam laiku nopietni pievērsties savu mērķu uzstādīšanai un darbam pie tiem.
Pirmais un būtiskākais solis ceļā uz mērķu sasniegšanu ir savu sapņu apzināšanās. Mērķiem ir jābūt emocionāliem, pamatotiem, ar konkrētiem termiņiem. Citiem vārdiem, domām par taviem mērķiem jārada patīkamas sajūtas, kas attiecīgi liks rīkoties. Mērķim ir jābūt autentiskam un jāsakņojas tavā būtībā, tev tam ir jāredz jēga, lai nezaudētu motivāciju rīkoties. Un, visbeidzot, mērķu sasniegšanai ir jāuzstāda konkrēti laika limiti. Jo konkrētāks mērķis un jo konkrētākā laikā periodā tas jāsasniedz, jo lielāka iespēja, ka tas īstenosies.
Spēcīgs rīks darbā ar saviem mērķiem ir vizualizēšana un mērķu karšu sastādīšana, kā arī to pierakstīšana. Katram darbosies sava metode, bet, jebkurā gadījumā, ir svarīgi vizualizēt mērķus. Vizualizēšana vairo motivāciju, liek sajust, ka tas tiešām ir iespējams. Regulāri aplūkojot un domājot par vizuālo materiālu, kas ataino tavus sapņus, tu sāc pamanīt iespējas, attiecīgi rodas sajūta, ka visi apstākļi sāk sakārtoties tev labvēlīgi, lai gan patiesībā tu vienkārši visu apkārt notiekošo sāc pamanīt sev pozitīvā gaismā.
Jau pieskārāmies tam, ka nav iespējams sasniegt kaut ko, ja tu nezini, ko tieši vēlies. Savu mērķu nezināšanai var būt visdažādākie iemesli – tu neuzdrošinies par tiem domāt, jo liekas, ka tāpat nav iespējams tos sasniegt; tev šķiet, ka nav laika darbam pie nākotnes mērķiem; tev liekas, ka jāpiepilda apkārtējo gaidas un tādēļ noliec savus mērķus malā. Saprotams, ka neviens no šiem nav pietiekams iemesls, lai nedefinētu savus mērķus un nesāktu pie tiem strādāt.
Apzinoties savus mērķus, tu aktivizē to, kas tev svarīgs. Vizualizējot savus mērķus un regulāri uzlūkojot vai domājot par attēliem, kas atspoguļo tavu mērķi, tu liec prātam saprast, kas šobrīd ir svarīgi, un tavs prāts sāks pamanīt arvien vairāk un vairāk lietu, kas saistās ar šo mērķi un jaunas iespējas sāks pavērties šķietami pašas no sevis.
Daudzas problēmas rodas, jo nerīkojamies saskaņā ar savu nākotnes būtību. Neapmierinātība ar savu dzīvi, tukšuma sajūta – to visu izjūtam, ja nav mērķa, kas tagadnes rīcībām piešķir jēgu. Kaut ko darām, bet nezinām, kāpēc, regulāri trūkst motivācijas – tas nozīmē, ka jāpievēršas mērķu izvirzīšanai.
Nav noslēpums, ka atslēga uz jebkā sasniegšanu ir disciplīna. Labā ziņa ir tā, ka disciplīna nepieciešama tikai nedaudz un tikai pašā sākumā, pēc tam jau tā pārvēršas ieradumā. Turklāt disciplīna nebūt nenozīmē sevis laušanu un mokas. Ir produktīvāk disciplīnu uzlūkot kā savu nākotnes vajadzību prioritizēšanu. Citiem vārdiem, nākotnes labbūtība ir vērtīgāka un svarīgāka par šībrīža baudu. Vienkāršs piemērs – kad apzinies, ka ir svarīgāk no rīta celties laicīgi un lasīt, rakstīt dienasgrāmatu vai doties sportot, vakarā laikus dosies gulēt, nevis paliksi nomodā un skatīsies izklaidējošu seriālu.
Ir vilinoši ļauties mirkļa iegribām un kārdinājumiem, taču arī šeit palīgā nāk vizualizēšana. Ja tev apkārt ir lietas un attēli, kas atgādina par to, kāds nākotnē vēlies būt, ir daudz vieglāk disciplinēt sevi un izvēlēties to, kas nāks tev par labu ilgtermiņā. Ir būtiski nodibināt attiecības ar savu nākotnes būtību. Ja tici, ka ir iespējams kļūt par tādu sevis versiju, par kādu vēlies kļūt, izjūti ar to saikni un jūti patīkamas emocijas, par to domājot, tad būs daudz vieglāk atteikties no mirkļa iegribām un izvirzīt priekšgalā savu nākotni.
Lai sasniegtu mērķus, ir nepieciešams fokuss, emocionāla iesaiste un regularitāte. Fokuss ļauj pamanīt, kas ir svarīgi un attiecīgi pieskaņot arī savas domas un rīcību. Vizualizēšana vairo emocionālo iesaisti. Jo lielākā mērā esam emocionāli iesaistīti, jo lielāku saikni izjūtam ar mērķi un attiecīgi darbojamies tā labā. Vēl būtisks solis ceļā uz mērķu piepildījumu ir dažādu pārmaiņu ieviešana, kas signalizē tavam prātam, ka ir sākusies jauna nodaļa tavā dzīvē.
Celies agrāk un ej gulēt savlaicīgāk, sāc rītu ar veselīgāk brokastīm vai ievies jebkādu citu jaunu ieradumu, kas signalizē, ka kaut kas ir mainījies. Tas iekustinās pārmaiņas un sāks mainīties arī viss pārējais. Jau runājām par disciplīnu, kas pārvēršas ieradumā, un jāatgādina vēlreiz, ka tai tik tiešām ir liela nozīme, jo kādā brīdī ieradumi kļūst par automātisku rīcību un jau, vairs nedomājot, tu rīkojies kā veiksmīgais, laimīgais, veselīgais nākotnes tu.
Ir būtiski vizualizēt mērķus, jo vēl pirms spējam lietas konceptualizēt valodā, mēs uztveram attēlus un emocijas. Mērķim jābūt iestrādātam tik dziļi tavā būtībā, ka pietiek ar attēlu vai sajūtu, lai tev jau būtu skaidrs, par ko ir runa. Lai tu jau neapzināti pamanītu iespējas un pat nedomājot dotos pareizajā virzienā. Veidojot vizuālas mērķu kartes, atceries, ka, jo bagātīgāka tā būs, jo vairāk detaļu un sajūtu atspoguļos attēli, jo lielāka būs tava emocionālā iesaiste.
Kā jau minēts, jo spēcīgāka ir tava emocionālā saikne ar mērķi, jo lielāka ir tava ticība tam un jo lielāka iespēja, ka arvien biežāk un automātiski sāksi rīkoties veidā, kas nāk par labu mērķa sasniegšanai.
Vēl viens noderīgs rīks darbā ar saviem mērķiem ir dienasgrāmatas rakstīšana. Tā ne tikai palīdz definēt mērķus arī rakstiskā veidā, bet, kas ir vēl svarīgāk, tā vairo apzinātību. Daļa no mērķu sasniegšanas ir sevis ieprogrammēšana veidā, kas jau automātiski liek rīkoties saskaņā ar saviem mērķiem. Otra daļa no mērķu sasniegšanas ir apzinātība. Jo vairāk apzinātības, jo lielāka ir tava kontrole pār sevi. Pierakstot savas ikdienas gaitas, tu ieņem vērotāja pozīciju un vari izanalizēt sevi. Tas var palīdzēt pamanīt rīcības un domas, kas ir pretrunā ar to, kāds vēlies būt nākotnē.
Skrupulozi pierakstot savas darbības vai domas, cilvēki bieži atskārš, cik patiesībā daudz laika dažkārt tiek izniekots vai cik daudz nevajadzīgu domu viņiem ir. Tāpat dažreiz šķiet, ka tu jau dari visu iespējamo, bet mērķi neīstenojas. Pievēršot uzmanību savai ikdienai, rakstot dienasgrāmatu, iespējams, pamanīsi, ka ir kādas nianses, kas kavē tavu mērķu sasniegšanu un varēsi tās mainīt.
Domājot par savu nākotnes es, būtu ideāli, ja tā būtu harmoniska vīzija, kur visas dzīves jomas ir līdzsvarā. Tāpat vēlams sadalīt mērķus vienmērīgi visās dzīves jomās, jo cilvēks tomēr ir vienots organisms, kur visam jāatrodas savstarpējā harmonijā.
Būtiskākais vispirms ir parūpēties par savu prātu un ķermeni. Tu kaut ko varēsi sasniegt tikai tad, ja tavs mentālais stāvoklis būs sakārtots un arī ar fizisko veselību viss būs kārtībā. Prāts un ķermenis ir tas, kas ietekmē visu pārējo. Galu galā, ķermenis ir tas, ko izmantojam, lai sasniegtu mērķus.
Pēc tam jau pārējos mērķus vari sakārtot kategorijās atbilstoši dzīves jomām, kurās vēlies attīstīties. Neuzstādi pārāk daudzus mērķus vienlaicīgi un izlemt, kas būs tas, uz ko fokusēsies vispirms.
Noslēgumam vēl viens padoms – ja esi sevis meklējumos un nespēj skaidri vizualizēt un nodefinēt savus mērķus, sāc ar sajūtu. Apraksti to, kā tu vēlies justies, kāds ir tavas perfektās ikdienas ritms un tamlīdzīgi. Ja nav skaidra lielā bilde, sāc ar niansēm.
Sapņo, ļaujies un viss notiks!
Raksta autore: Renāte Berga