Portāla un žurnāla Četras Sezonas radītāji Signe un Armands Meirāni apprecējās pirms 11 gadiem. Rīt, 9. septembrī, ir viņu kāzu gadadiena. Šo gadu laikā piedzīvots patiesi daudz – sasniegtas profesionālas un personīgas virsotnes, pārvarētas dažādas ielejas – kā jebkurā laulībā. Tomēr mīlestība ir tā, kas nezūd, bet gan gluži kā labs vīns, ar gadiem kļūst tikai labāka, stiprāka un piesātinātāka. Un to arī Signe un Armands vēlējās nosvinēt, atjaunojot savus laulību solījumus baznīcā, svinot dzīvi un mīlestību kopā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem. Tieši tādēļ šī gada vasaras nogalē Signe un Armands piedzīvoja vēl vienu kāzu dienu.
Ar kādām sajūtām jūs atkārtoti piedzīvojāt šo skaisto dzīves notikumu?
Es teiktu, ka šis notikums pats par sevi bija pavisam citā kvalitātē. Ar to nedomājot, ka pirms 11 gadiem, kad precējāmies, kaut kas bija nekvalitatīvi, bet gan tādēļ, ka zināms gadu skaits kopā ir nodzīvots, ļoti daudzas lietas un notikumi izdzīvoti, un ir iemesli, kādēļ šos svētkus gribējās atkal no jauna radīt un izdzīvot, tai skaitā, arī mūsu meitas. Meita Emīlija pat apraudājās pie altāra.
Tāpat šo gadu laikā krietni ir mainījies mūsu draugu loks, un šobrīd mums vairāk apkārt ir ģimenes, kas arī ir ilgi kopā, un viens par otru stāv un krīt. Tādēļ mums bija svarīgi šo dienu pavadīt kopā tieši ar šiem cilvēkiem.
Kā jūs līdz šādam lēmumam nonācāt?
Tā laikam bija vairāk Armanda iniciatīva, jo viņš mani pagājušā gadā, tuvojoties mūsu desmitajai kāzu gadadienai, atkārtoti bildināja. Es to nebiju gaidījusi. Bijām domājuši svētkus rīkot jau desmitajā kāzu gada dienā, bet sapratām, ka nevēlamies sasteigt to organizēšanu, tādēļ pārcēlām par gadu.
Bet būtībā šī gada laikā jums bija jāiziet vēlreiz cauri visam kāzu organizēšanas procesam – sākot no kleitas un beidzot ar svinībām?
Jā, tieši tādēļ nevēlējāmies šo visu procesu sasteigt. Protams, ir dažas lietas, kas atšķiras. Mums, piemēram, oficiāli nebija vajadzīgi vedēji vai liecinieki, bet mēs tomēr vēlējāmies, lai mums blakus stāvētu stipra ģimene, tādēļ lūdzām Ievu un Mārtiņu Bondarus būt mums blakus šajā dienā.
Runājot par manu kleitu, sapratu, ka vēlos, lai tā tiktu šūta. Man ir divas meitas un tagad arī divas kāzu kleitas, ko viņas noteikti varēs nākotnē izmantot, ja vien pašas to vēlēsies.
Kleitas izvēle sākās ar mežģīni – ieraudzīju to un nopirku, saprotot, ka tieši tādas krāsas un fasona kleitu vēlos.
Kopumā visa šī diena bija tieši tāda, kādu mēs to vēlējāmies, nevis atbilstoši citu cilvēku gaidām un vēlmēm – bijām pilnībā atveduši Itālijas un Francijas noskaņu uz Latvijas vasaras nogali. Un tas ir pats labākais, ko varu ieteikt citām līgavām un sievām – arī kāzās pirms 11 gadiem darījām visu, kā paši vēlējāmies un tieši tādēļ, skatoties atpakaļ, varam droši teikt, ka joprojām visu darītu tieši tāpat, kā toreiz. Man nepatīk darīt neīstas lietas, vēl jo vairāk savas dzīves svarīgākajos brīžos un dienās.
Kāds bija jūsu atkārtoto kāzu koncepts?
Būtībā tā ir vēlreiz izdzīvota kāzu diena. Mēs skaidri zinājām, kādēļ mums šis lēmums ir svarīgs. Gribējām vēlreiz un atkal apliecināt savu mīlestību viens otram, šoreiz jau arī mūsu meitu klātbūtnē. Baznīcā ar Armandu un meitenēm iegājām kopā, un, lai gan visam šim procesam nebija juridiska spēka, tam bija liela emocionāla nozīme. Mums bija svarīgi, ka tāpat kā pirms 11 gadiem kāzu dienā, kopā ar viesiem sēdējām pie viena garā galda. Ar Armandu bijām iestudējuši arī savu īpašo kāzu deju.
Jums kā cilvēkiem – gardēžiem noteikti viena no svarīgākajām šī notikuma sastāvdaļām bija labs ēdiens un dzērieni?
Pavisam noteikti. Mēs vēlējāmies, lai tiktu uz vietas gatavots jērs, ko šefpavārs Māris Jansons arī darīja. Mēs gribējām, lai uz svētku galda būtu īsts un patiess ēdiens – kaut kas, kas raksturo mūs pašus. Pēc kāzām viesi teica, ka viņiem ir sajūta it kā pašiem būtu bijuši svētki, jo mēs visiem devām līdzi dažādus gardumus. Arī visas ziedu un zaļumu kompozīcijas, ko es pati taisīju, pēc kāzām devu līdzi viesiem.
Kāda bija apkārtējo cilvēku un viesu reakcija par jūsu lēmumu vēlreiz svinēt kāzu dienu?
Dažāda, bet visnotaļ pozitīva. Bija cilvēki, kas sākotnēji iespējams līdz galam nesaprata un izbrīnā paraustīja plecus. Draugu lokā visi bija ļoti priecīgi un vēl pēc notikuma rakstīja mums paldies, ka esam šādus mīlestības svētkus sarīkojuši.
Manuprāt, mēs bieži vien domājam, ka svētki un dzīves svinēšana nāk viegli un neko nedarot. Bet tā nav. Ja mēs paši tos neradīsim mazās un lielās lietās, tad neviens cits mūsu dzīvē tos neradīs.
Mēs paši esam tie, kas šajā dzīvē radām attiecības un notikumus. Tādēļ man ir ļoti liels prieks, ja mēs kādu varam iedvesmot. Iespējams daudziem šķiet, ka mūsu dzīve ir tikai rožu dārzs, bet arī mums tāpat kā citiem pāriem ir savi strīdi un problēmas. Es neteiktu, ka pēc šī notikuma atkal no jauna esam iemīlējušies, jo mīlam jau viens otru nepārtraukti. Ir sajūta, ka mēs esam uz pareizā ceļa, un pēc šī notikuma saprotam, ka saknes mūsu attiecībās, ģimenē, bērnu apziņā ir ielaistas daudz dziļāk. Nav vairs tās rozā brilles, kas pirms 11 gadiem, bet ir daudz lielāks miers šī vārda vislabākajā nozīmē.
Kāzu pakalpojumu sniedzēji:
Ceremonijas vieta: Āraišu baznīca
Kleitas dizains: Signe Meirāne, izpildījums: Sintija Šustiņa
Dekorācijas: Signe Meirāne
Baloni: Helium.lv
Lampiņas: Cherry Picking
Galdi, krēsli: konomat.lv
Grims: Dita Grauda
Matu sakārtojums: Diāna Payton
Vīni: Vieta
Paldies mācītājiem Ainim Ozoliņam un Rinaldam Grantam.
dalīties
