ĪSTĀ GREDZENA MEKLĒJUMOS JEB PATIESS SADERINĀŠANĀS STĀSTS

ĪSTĀ GREDZENA MEKLĒJUMOS JEB PATIESS SADERINĀŠANĀS STĀSTS
Foto: KRISTĪNE GRĪNVALDE / www.kristinegrinvalde.com

SADERINĀŠANĀS – Ja kāzu organizēšana un izsapņošana nereti ir līgavas atbildība, tad šī ir tā lieta, kur bez līgavaiņa nav iespējams iztikt . Tas ir lēmums, ko var pieņemt tikai un vienīgi viņš, respektīvi, kādu saderināšanās gredzenu izvēlēties savai mīļotajai. Valentīndienas ieskaņās kāzu organizatore Gunta Skalberga /Pop Up Sense dalās sava saderināšanās gredzena stāstā, kur viss norisinās gluži kā īstā kino filmā – ar spriedzi, negaidītiem pavērsieniem un laimīgu iznākumu.

Guntas stāsts:

Saņēmu no mīļotā vīrieša ielūgumu uz vakariņām restorānā. Kad vienā brīdī viņš noslīdēja uz ceļa un uzdeva liktenīgo jautājumu, es zaudēju valodu. Atzīšos – nenojautu pilnīgi neko. Man nekad nav bijusi izteikta vēlme apprecēties – tas nekad nav bijis manā piepildāmo vēlmju sarakstā. Vienmēr esmu bijusi moderni domājoša un uzskatījusi, ka svarīgi ir tikai tas, kas ir tavā sirdī. Ja tur ir mīlestība, tad statusam un apliecībai nav izšķiroša nozīme.

Tas mīlestību kopā nesatur. Reizēm vasaras vakaros, divatā malkojot vīnu un runājoties par dzīvi, mēdzām pieskarties arī precēšanās tematikai. Abi bijām vienisprātis, ka mēs varētu apprecēties pie jūras, divatā, bez lieciniekiem un salaulātāja. Ar gredzeniem no smilgas un viens otram ierakstītu solījumu smiltīs, kuru pēc mirkļa aizskalo ūdens. Jo nozīme ir tikai tam, ko sevī jūtam. Tādēļ bildinājums man bija absolūts pārsteigums – protams, patīkams.

Protams, bija emociju asaras un sekoja atbilde: „Jā!”

Kad gredzens bija pirkstā un viesmīlis atnesis glāzes ar dzirkstošu prieka komplimentu no restorāna, mīļotais vīrietis man beidzot varēja atklāt saderināšanās gredzena stāstu… Pieņemot lēmumu par bildinājumu, viņš skaidri zinājis, kādu gredzenu vēlas man dāvināt. Bija piedomājis arī pie tā, kas man varētu piestāvēt. Man ir gari, slaidi pirksti, tādēļ labi izskatās plati un pat smagnēji gredzeni. Sev viņš bija definējis sekojošo: noteikti ne klasisko stīpiņu ar briljantu.

Tam jābūt no baltā zelta, platam, ar dimantiem. Oriģinālam darbam, ideālā variantā – vienīgajam pasaulē, kas nozīmē – ne no juvelierveikalu klasiskajām kolekcijām. Rūpīgi iepazinies ar Latvijā pieejamo piedāvājumu, diemžēl, secinājis, ka nekas viņu neuzrunā. Un šajā brīdī sākās operācija: ĪSTAIS SADERINĀŠANĀS GREDZENS. Šim pasākumam tika pieslēgti arī draugi, kuri par gaidāmo notikumu bija pozitīvu emociju pārpilni un gatavi atbalstīt.

Tieši tajā laikā viņa labākais draugs gatavojās braucienam uz Šrilanku, kura gadsimtu laikos ir bijusi pazīstama kā dārgakmeņu sala. Tika pieņemts lēmums, ka īstais gredzens tiks meklēts tur. Atlika vien noskaidrot pareizo izmēru. Šo atbildīgo uzdevumu savukārt deleģēja manai draudzenei. Kādā no mūsu tikšanās reizēm viņa pavisam nevainīgi sāka pļāpāt par rotaslietām un gredzeniem. Jāatzīst, ka viņa tam atrada perfektu brīdi – kamēr es rosījos ap kafijas un uzkodu gatavošanu.

Draudzene ieminējās, ka esot pārdomās, vai konkrētais gredzens viņai labi izskatās un lūdza mani uzvilkt, lai redzētu, kā tas izskatās no malas. Es ātri uzvilku viņas saderināšanās gredzenu, parādīju „skatu no malas”, un smejoties konstatējām, ka der, kā uzliets.

saderināšanās
Foto: KRISTĪNE GRĪNVALDE / www.kristinegrinvalde.com

Kad mīļotais vīrietis stāstīja, kā noskaidrojis pareizos izmērus saderināšanās gredzenam, man bija jāsmejas līdz asarām. Ļoti labi atcerējos šo tikšanās reizi ar draudzeni un varēju tikai sajūsmināties, cik viņa profesionāli piegāja šim atbildīgajam uzdevumam. Neizpļāpāties un neradīt aizdomas par tik svarīgu notikumu nav vienkārši, vēl jo vairāk tādēļ, ka saruna par rotaslietām abām mums ir tik netipiska. Kad pareizais gredzena izmērs bija noskaidrots, atlika dot precīzas norādes par vizuālo izskatu un pavadīt draugu atbildīgajā misijā. Teikšu godīgi, mani ļoti aizkustina šis moments, jo tas ir stāsts par īstu draudzību, atbildību un uzticēšanos.

Tika pieņemts lēmums, ka pirms saderināšanās, sākotnēji tiks veikta izpēte, bet atlasīto variantu un gala lēmuma saskaņošana notiks, izmantojot tobrīd tikko uzvaras gājienu uzsākušās modernās tehnoloģijas. Atbildīgajam uzdevumam draugs bija paredzējis veltīt pēdējās trīs dienas pirms atgriešanās Latvijā. Par romantisko misiju viņš pastāstīja arī vietējam pavadonim, kurš to uztvēra tikpat atbildīgi – gluži kā savu personīgo. Diemžēl, nav iespējams vārdiem aprakstīt visus tos piedzīvojumus, kas notika Šrilankā.

Katrā gadījumā vienkārši viss nenotika. Internets telefonā un aplikācija WhatsApp vēl tobrīd nebija tik pieejami, kā šodien.

Kā varat nojaust, gredzenu fotografēšana un bilžu sūtīšana izsauca neviltotas aizdomas, tas bija jādara nemanāmi. Vēl viena būtiska nianse: meklējot gredzenus pie juvelieriem – amata meistariem, ir iespēja apskatīt paraugus, bet uz īsto rezultātu ir jāgaida, jo tas tiek individuāli izgatavots pēc pasūtījuma.  Ja sākotnēji tika plānots, ka trīs dienas ir ar rezervi, tad pēdējā dienā sākās mandrāža, jo īstais gredzens vēl nebija atrasts.

Visbeidzot pēdējā dienā pirms aizlidošanas, jau vēlā pēcpusdienā, tika atrasts saderināšanās gredzens, kurš pilnībā atbilda raksturojumam un tika akceptēts arī no topošā līgavaiņa puses. Atlika tikai vienoties ar juvelieri par tā pārdošanu un pārliecināt viņu – vai nu tagad, vai nekad. Kad vienošanās bija panākta, sākās nākamais izaicinājums – norēķins. Kā izrādījās, šajā vietā nepieņem visas kredītkartes, bet norēķināties bija plānots tieši ar to, kuru nepieņem.

Ātri tika domāti risinājumi. Visreālākais šķita doties uz banku un izņemt skaidru naudu, vienīgi līdz tās aizvēršanai atlikusi nepilna pusstunda. Juvelieris tika pārliecināts nevērt veikalu ciet un gaidīt. Ir pamatotas bažas, ka uz banku var nepaspēt. Un tā arī notika. Atlika viens – riskēt, izmantojot bankomātus. Pēc tam draugs stāstīja, ka ik reizi bankomātā karti licis ar nedaudz drebošu roku, jo risks, ka kaut kas noies greizi sistēmā un karte var tikt apēsta, ir diezgan augsts. Ja tā notiktu, skaidroties un meklēt risinājumu vairs nebūtu iespējams, jo jau agri no rīta bija lidojums uz mājām.

Par laimi viss beidzās veiksmīgi un ĪSTAIS SADERINĀŠANĀS GREDZENS tika atvests uz Latviju.

Taču ar to gredzena piedzīvojumi nebeidzās. Nākamais uzdevums – kur to droši paslēpt pirms svarīgās dienas? Loģisks lēmums šķita – skapja dziļumā starp drēbēm, jo man noteikti nav paraduma rakāties pa vīrieša mantām. Tāpat kā nemēdzu arī viņa drēbju plauktu pārkārtot pa savam. Tātad – saderināšanās gredzens ir Latvijā, noslēpts drošā vietā. Viss liecina par to, ka es neko nenojaušu… līdz kādam vakaram.

saderināšanās
Foto: KRISTĪNE GRĪNVALDE / www.kristinegrinvalde.com

Tovakar mums bija ieplānots doties uz pasākumu. Es, kā jau sieviete, sāku gatavoties ātrāk. Vīrieša drēbju plaukts atrodas virs mana un pārskatīt manas drēbes traucēja kādi viņa džinsi. Tie bija izslīdējuši no vietas un kaitinoši aizsedza skatu manam plauktam. Tā var šķist nebūtiska nianse, taču džinsi tajā vakarā nospēlēja izšķirošu lomu – lika manam vīrietim nekavēties ar svarīgo jautājumu un tā uzdošanas dienu ieplānota ātrāk, kā sākotnēji domāts.

Atgriežoties pie kaitinošajiem džinsiem, es nolēmu tos vēlreiz salocīt un atlikt atpakaļ, taču, ņemot ārā, tie līdzi parāva virkni krekliņu. Un vēl arī no kabatām izņemto naudu, kas bija nolikta turpat uz plaukta malas, un … kastīti, kurā glabājās saderināšanās gredzens.

Intrigas saglabāšanai pārslēgsimies pie mana mīļotā vīrieša.

Pieejot pie skapja, viņš ierauga, ka zemē mētājās gredzena kastīte. Aukstuma un karstuma vilnis un neskaitāmas domas vienlaicīgi! Varbūt izkritusi nejauši? Maz ticams! Varbūt viņa ir atradusi, un tik ļoti apjukusi, ka pat nav nolikusi vietā? Varbūt atradusi un aizmirsusi nolikt vietā?

Tagad pastāstīšu, kā viss notiek no mana skatupunkta. Esmu jau citā istabā, pabeidzu pēdējos make-up knifiņus, kad pie manis pienāk mīļotais, un ar diezgan jocīgu sejas izteiksmi uzdod man vēl jocīgākus jautājumus:

  • Kas tev pie tā drēbju plaukta notika?
  • Nekas.
  • Tev nekas neizkrita?
  • Kādēļ tu tā jautā?
  • Nu…tur šis tas zemē mētājās.
  • Kas tad?
  • Nu tu man pasaki…
  • Es visu saliku atpakaļ, kas izkrita.

Klusums.

Savukārt es turpinu savu nodarbi tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Un te, līdzīgi kā tas ir filmu sižetos, mēs atgriežamies pie vakara restorānā, brīža, kad pirkstā man mirdz gredzens un glāzē dzirkstī šampanietis, un viņš man visu šo stāsta. Un mums abiem paliek neatbildēts jautājums – kā tas ir iespējams? Kā es neieraudzīju kastīti, kas izkrita no plaukta? Šis ir mana saderināšanās gredzena magic moment, kad notiek mistiskas un neizskaidrojamas lietas, bez kurām viss varētu būt pavisam citādāk…

Mīļās līgavas, noteikti pajautājiet arī saviem mīļotajiem SADERINĀŠANĀS GREDZENA STĀSTU, nešaubos, ka tie būs ne mazāk aizraujoši!

Foto: KRISTĪNE GRĪNVALDE