Gadu mija ir īstais laiks, lai uzstādītu nākamā gada mērķus, pierakstītu jaunā gada apņemšanās un atskatītos uz aizgājušo gadu. Pusnaktī vērojot salūtu, visi ir apņēmības pilni gāzt kalnus un stāties pretī jebkuram izaicinājumam, kas būs ceļā. Taču tad svētki paiet, ikdienas darbi atgriežas ar uzviju, saraksts ar mērķiem ir labi paslēpts atvilktnē, kur tas krāj putekļus līdz nākamajam janvārim. Un tā katru gadu no jauna, līdz pamani, ka mērķi sāk palikt arvien nebūtiskāki, jo “tie jau tāpat nepiepildīsies”.
Pārējie jau februārī ir vai nu tās aizmirsuši, vai arī jau atmetuši ar roku.
Vārdu savienojumā “mērķu uzstādīšana” jau ir ietverts šis vārds “stādīšana”. Tu iestādi savu mērķi visauglīgākajā augsnē - savā prātā -, tad laisti un rūpējies par to, ikdienā veicot attiecīgās darbības, un pēc kāda laika vēro, kā tavs mērķu stāds ir uzziedējis un sāk dot pirmos augļus.
Vispirms saproti, ka viss, kas šajā pasaulē ir, sākotnēji bija tikai ideja. Gaisma, elektrība, telefons, internets, Tesla... tās visas bija vīzijas, ko apkārtējie, visticamāk, nesaprata vai pat izsmēja. Tas nozīmē, ka jebkas, ko tu radi savā galvā, var piepildīties, ja vien pretī nestājas kāds no šiem iemesliem, kāpēc cilvēki nesasniedz savus mērķus:
⦁ Bailes
Daudzi atmet ar roku, nemaz neizmēģinot, jo viņu ceļā parādās bailes. Bailes atzīt, ko tu vēlies, jo netici, ka tas ir iespējams vai ka esi to pelnījusi. Bailes, ko citi par tevi padomās. Bailes, ka neizdosies. Bailes, ka izgāzīsies. Bailes, ka tev nav pietiekami daudz zināšanu, vai jebkuras citas bailes, kas apstādina, pirms vispār esi sākusi.
⦁ Fokuss
Vai tev ir bijis tā, ka tu iegādājies jaunu mašīnu un pēc tam redzi to VISUR? Tas ir tāpēc, ka tu uz to fokusējies. Mēs redzam to, uz ko mēs fokusējamies. Tieši tāpēc arī mērķiem ir jābūt priekšā katru dienu, tie ir jāatkārto katru dienu, un uz tiem ir jāfokusējas katru dienu, lai tos sasniegtu.
⦁ Kāpēc?
Kāpēc ir viens no svarīgākajiem jautājumiem mērķu uzstādīšanas un sasniegšanas procesā. Lai piepildītu sapni, ir jāzina, kāpēc to vēlies piepildīt. “Es gribu aizceļot uz Taizemi tāpēc, ka es tā gribu,” nestrādās. Ir jānodefinē savs kāpēc, lai brīžos, kad kļūst grūti un gribas padoties, šis kāpēc kļūst par lielāko motivāciju un dzinējspēku.
⦁ Nav svarīgi kā
Bieži vien cilvēki neuzstāda lielu mērķi, jo nezina, kā to sasniegs. Taču es varu apgalvot, ka nav svarīgi tas, kā un ko tu sasniedz, bet gan tas, par ko tu kļūsti procesa laikā. “Es nezinu, kā es to paveikšu...” vietā liec “Es nezinu, kā, es nezinu, kad, bet es zinu, ka es to sasniegšu” un ļauj Visumam par to parūpēties.
Tava zemapziņa nedzird priedēkli ne. Pierakstot savus mērķus, pārveido visus nevēlos uz vēlos, fokusējoties uz to, ko tu gribi, nevis to, ko negribi. Raksti tos tagadnes formā un par katru no šiem mērķiem pajautā:
Atceries, ka mērķu sasniegšana ir maratons, nevis sprints, tāpēc esi pacietīga, nepazaudē sevi procesā un svini katru mazo solīti, lai nākamajā Vecgada vakarā varētu ar prieku un mīlestību atskatīties uz visiem saviem piepildītajiem sapņiem un kārtīgi samīļot sevi pateicībā.
Raksta autore: Liene Uresina
Piesakies konsultācijai šeit.
Skati apmācību programmu mājas lapā un seko jaunumiem IG profilā.
Foto: MAXIM OSTAPENKO
Lasi arī: KOUČS LIENE URESINA PAR RUDENS DEPRESIJU - KAS TĀ IR UN KO TĀ ĒD?