Parunāsim par pavisam sievišķīgu, emocionāli intīmu un jaudīgu tēmu - sievietes seksualitāte. Kas īsti ir seksuālā enerģija un kā to izmantot savā labā, LĪGAVĀM jautāja romantiski erotisko bestselleru rakstniecei Karīnai Račko (grāmatas “Netīrā”, “Sasietā”, “Samaitātā”, “Debesis pelnos”, “Saplēstās mežģīnes”).

Uz jautājumu, kas ir sievietes seksualitāte, mēdz raudzīties dažādi. Kā uz to raugies tu?

Tā ir iekšējā enerģētika. Manā skatījumā seksualitāte ir sava ķermeņa, vēlmju, sajūtu apzinātība un akceptēšana. Seksualitāte ļoti korelē ar emocionālo brīvību.

Zināms, ka seksuālā enerģija ir radošais spēks. Kādēļ ir izdevīgi apzināties sevi kā seksuālu būtni?

Neapzinoties, neiepazīstot un nepieņemot savu seksualitāti, mēs nerealizējam savas dzīvības potenciālu. Seksuālā enerģija ir milzīgs spēks, tā dod dzīvesprieku, cīņassparu un jaudu it visās dzīves sfērās.

Kādēļ sievietēm jāiemācās atklāti runāt par to, ko viņas vēlas intīmajās attiecībās? Un kāpēc tomēr dzīvē mēdz būt gluži otrādi - sievietes atzīstas, ka mēdz vēlmes noklusēt, nepiedzīvojot to, ko patiesi vēlas?

Noklusēt savas seksuālās vēlmes mēdz gan sievietes, gan vīrieši. No lasītājiem dzirdu, ka tā ir ļoti bieža problēma, lai gan man personīgi vēl aizvien nav līdz galam izprotama. Loģiski, ka galvenais atklātības šķērslis ir bailes, ka nesapratīs vai atraidīs, taču vai bailēm ir vieta partnerattniecībās? Man šķiet loģiski, ka attiecības sākas ar kaisli un iekāri, tātad - ja sākumposmā viss ir bijis kārtībā, kur šī saskaņa pazūd? Ja partneri viens otram uzticas, kāpēc atklātība seksuālajā sfērā sagādā grūtības?

Es neticu emocionālai tuvībai bez seksuālās tuvības.

Manuprāt, ja ir grūti atļauties būt līdz galam patiesam kopā ar savu tuvāko cilvēku, šī tuvība nemaz nav īsta. Tāpat uzskatu, ka attiecību emocionālā un seksuālā kvalitāte ir katra paša izvēle un apzināts lēmums - vienmēr ir iespēja sākt problēmas risināt, runāt ar partneri, dalīties savās sajūtās. Atklātība veicina atklātību. Tajā pašā laikā esmu sapratusi - ir cilvēki, kuri ir pieraduši dzīvot nepietiekamībā. Ne tikai seksuālajā sfērā, bet vispār. It kā ir neapmierināti, žēlojas par apstākļiem, taču tajā pašā laikā nemaz nav gatavi uz aktīvu rīcību, lai kaut ko mainītu.

Tas nozīmē, ka patiesībā ir ērti tā, kā ir.

Ko zaudējam, neesot atklātas un patiesas pašas pret sevi?

Dzīves kvalitāti. Pilnasinību.

Ir dzīves gudrības, ieradumi, kurus varam ieviest savu attiecību ikdienā, lai tajā uzturētu kaisles uguntiņu - komplimenti, regulāri randiņi arī pēc 10, 20 un 30 laulībā nodzīvotiem gadiem.  Tu esi sieviete laimīgā laulībā. Kādi ir tavi ieteikumi līgavām?

Kad apkārt dzirdu dažādus ieteikumus, kā nepazaudēt to sajūtu, kāda bija attiecību sākumposmā, man tā zināmā mērā šķiet liekulība - kultivēt ticību, ka arī pēc gadiem var būt tieši tāpat kā sākumā. Attiecības mainās, un sajūtas mainās, tas ir normāls dzīves ritējums. Cilvēki pēc gadiem vairs nav tie paši, kas stāvēja altāra priekšā un deva viens otram jāvārdu. Manuprāt, ir svarīgi to apzināties, lai izvairītos no maldīgām ekspektācijām par to, kāda ir ilgtermiņa laulība.

Cinisks, tomēr patiess ir teiciens, ka ilgstošu iemīlēšanās fāzi ar trakojošajiem hormoniem cilvēks nemaz nespētu izturēt un aizietu bojā.

Diemžēl to, cik veiksmīgas un laimīgas būs ilgtermiņa attiecības, iepriekš paredzēt ir neiespējami. Svarīgi ir mainīties un augt vienā virzienā, saglabājot kopīgu pasaules redzējumu un vērtības, jo pretējā gadījumā neizbēgama ir atsvešināšanās.

Manuprāt, viena no sarežģītākajām mākslām ilgtermiņa attiecībās ir spēja patiesi redzēt partneri. Jo mēs pārtraucam skatīties viens uz otru. Pierodam, ka otrs cilvēks ir līdzās, būs arī rīt un parīt, pārstājam šī cilvēka klātbūtni novērtēt. Tāpēc būtiskākais, ko varu ieteikt: censties neaizmirst - tas, ka tevi mīl, nav pašsaprotami.

Vai tavuprāt ir iespējams atjaunot kaisli, ieraudzīt savu partneri kā iekārojamu, ja attiecībās ir iestājusies pašplūsma?

šis nav viennozīmīgs jautājums. Protams, ar rutīnu var strādāt, ja abi partneri ir ieinteresēti un gatavi atvēlēt tam laiku. Ir gadījumi, kad no vienas vai abām pusēm šī interese zūd, tad diemžēl jāatzīst, ka kaisle ir mirusi. Arī mehānismi, kā veicināt iekāri, ir dažādi un, pieļauju, katram pārim individuāli - kādam palīdz romantisks vakars divvientulībā un seksīga apakšveļa, citiem - seksuālie eksperimenti, vēl kādam - distancēšanās, lai pārbaudītu, vai attālums liks sailgoties.

Laulība uz mūžu. Tas ir diskutabls jautājums, ja attiecībās ir lielāki sarežģījumi par ikdienas kašķiem. Vai vienmēr vajag labot salauzto?

Es uzskatu, ka salauzto nemaz nevar salabot.

Ja mīlestība pazūd, to nav iespējams atgriezt atpakaļ. Arī tad, ja saglabājas citas attiecību kvalitātes - savstarpējā cieņa, draudzība... Tieši par to es šobrīd rakstu jaunajā grāmatā. Tad attiecības kļūst par sava veida darījumu - cilvēki turas kopā, jo tā vienkārši ir ērti un ierasti. Tajā pašā laikā es nesaku, ka tā nevar dzīvot. Var, un tieši to ļoti daudzi dara. Arī dubultas dzīves nav nekas neparasts. Neticu, ka otrs partneris tādas lietas nesajūt - protams, pie nosacījuma, ka vēl par laulību ir saglabājusies kāda interese. Tātad ir izdevīgi izlikties neredzam un nesaprotam. Katrs jau izvēlas sev ērtāko modeli, un, ja tas ir akceptējams abiem partneriem, no malas nav jēgas vērtēt to, cik pareizi vai nepareizi tas ir. Viss ir subjektīvi.

 Pastāsti par saviem sevis lutināšanas rituāliem!

Neatņemama manas dzīves sastāvdaļa ir sports. Man ir ļoti svarīgi justies stiprai, un fiziskais spēks rezonē ar mentālo komfortu. Ļoti pārdzīvoju par to, ka šobrīd Covid ierobežojumu dēļ nevaru apmeklēt sporta zāli - šis aizliegums no visiem visvairāk un negatīvāk ietekmē manu dzīves kvalitāti un pašsajūtu. Tieši Covid laikā sapratu, ka man ir ļoti nozīmīga vienpatība, vientulība. Netraucēti pabūt tikai ar sevi un savām domām - tie ir greznības mirkļi. Praktiskāks sevis lutināšanas rituāls noteikti ir masāžas.

Raksta autore: IEVA KRASTIŅA

Foto: KOSHUMM, INTA LANKOVSKA, LIENE PĒTERSONE

Lasi arī: ĒTERISKĀS EĻĻAS UN TO IEDARBĪBA UZ SAJŪTU PASAULI + EKSKLUZĪVA RECEPTE LĪGAVĀM!