Mūsdienu tradicionālā ģimene ir mainījusies. Nenoliedzami liela ietekme ir emancipācijai, feminismam, dzimumu vienlīdzībai un individuālajai neatkarībai. Attiecībās populārs modelis ir 50 uz 50, kad pienākumi un lomas tiek sadalītas uz pusēm. Tas šķiet godīgi un taisnīgi, ņemot vērā, ka attiecības tiek veidotas kā vienlīdzīgiem partneriem, ieguldoties vienādi - sākot no finansēm un mājas soļa, beidzot ar bērnu audzināšanu.

Kāda ir sākotnējā feminisma ideja?

Pirms pāris gadsimtiem situācija pasaulē bija tāda, ka visu noteica vīrieši un sievietei nebija tiesību balsot, maksāt nodokļus un citu iespēju, kādas bija vīriešiem. Sievietes vieta bija mājās nodarboties ar bērniem, mājas lietām, un viņām bija maz brīvības. Vīrieši šo situāciju nereti izmantoja, un ģimenes attiecībās bija novērojama tirānija, vīrieša pārākums un sievietes pakārtošanās. Raugoties no psiholoģiskā viedokļa, kad kādu cilvēku ilgtermiņā apspiež, viņā uzkrājas naids, aizvainojumi, dusmas un agri vai vēlu šīs emocijas atrod ceļu uz āru. Vēsturiski, izejot no šīs situācijas, radās feminisma kustība, kur sievietes parādīja savu balsi un to, ka arī viņām ir tiesības uz brīvību, arī viņas ir tikpat gudras kā vīrieši, un arī viņas var mācīties, strādāt algotu darbu un vadīt automašīnu.

Tas patiesi ir gan iespējams, gan arī atļauts mūsdienu sabiedrībā un izskatās godīgi un taisnīgi, kad tiesības mācīties, strādāt un balsot ir brīvi pieejamas ikvienam, kā vīriešiem, tā sievietēm. Attiecībās tas nereti atved pie modeļa, kad pārī visi pienākumi tiek dalīti uz pusēm. Kā patiesībā izskatās 50 uz 50 situācija Eiropā un Amerikā? Kurš galu galā pamatā un visvairāk nodarbojas ar mājas soli? Sieviete. Kurš nodarbojas ar bērniem? Arī sieviete.

Pašos pamatos ģimenes uzdevums izriet no pienākumu un darbu sadales

Sadalot lomas un darbus, ir iespējams panākt daudz efektīvāku kustību uz rezultātu. Piemēram, 1913. gadā Henrijs Fords radīja pirmo konveijera līniju, kas, sadalot darbu atsevišķās operācijās un katru operāciju deleģējot individuālam darbiniekam, ļāva saīsināt viena ģeneratora montāžas laiku no 20 uz piecām minūtēm. Raugoties no vīrieša un sievietes attiecību perspektīvas, mūsdienu pētnieki ir pierādījuši, ka šī senā viedo ideja par darbu sadali ir optimāls variants cilvēku veiksmīgai savstarpējai sadarbībai. Viens cilvēks nevar pildīt visu izcili - tas ir saprotami. Ja atminamies skolas laikus, arī tad bija sarežģīti sasniegt izcilību ikvienā priekšmetā. Tāpat arī uzņēmumos lomu sadale ir būtiska, jo zināms, ka darbinieks, kurš prot visu, neizskatās īpaši profesionāli un uzticami. Tas ir kā aiziet pie ārsta, kurš prot visu - izgriezt apendicītu, ārstēt galvu un labot zobus, pie tāda ārsta diez vai kāds labprāt ies.

šādu stāstu ir bezgalīgs daudzums, un ideja ir viena - jābūt noteiktai specializācijai un tas attiecas arī uz ģimenes attiecībām. Tā ir absolūti primitīva un dalās divās daļās - vieni pienākumi attiecībās ir vīrietim un otri - sievietei.

Zinātniekus ir pārsteidzis atklājums, ka tad, kad cilvēki ir centušies pildīt darbus vienlīdzīgi, sākas nesaskaņas. Klasisks piemērs ir pāris, kas kopā veic remontu dzīvesvietā. Par šo ir teiciens - viens remonts ir līdzvērtīgs diviem ugunsgrēkiem. Lielākajā daļā gadījumu remonts rada milzu nesaskaņas un konfliktus, kamēr abi kopā izvēlas krāsas, tapetes un dīvānu.

Visur, kur atbildība ir sadalīta 50 uz 50, ir grūti sasniegt rezultātu un pastāvīgi notiek konflikti, viens otram pierādot, kuram ir taisnība un kurš ir vainīgs. Sākumā šis modelis var šķist ļoti veiksmīgs un ērts, sevišķi tad, ja pārim nav bērnu. Abi strādā, pelna, dodas ceļojumos, uz restorāniem, un katrs ir pats par sevi. Taču rezultātā tas novedīs pie nemitīgām pārrunām, strīdiem un nebeidzamas skaidrošanās, kurš kuram ir parādā un kuram lielāka taisnība.

BEZ SKAIDRAS UN KONSTRUKTĪVAS IZPRATNES PAR ATšĶIRĪBĀM STARP VĪRIETI UN SIEVIETI LIELĀKĀ DAĻA PĀRU ATTIECĪBĀS NONĀK PIE TĀ, KA KATRS NO PĀRA PĀRSTĀJ RĒĶINĀTIES AR OTRU UN SĀK RĒĶINĀTIES TIKAI AR SEVI.

Lomas un pienākumi pēc funkcijas ir atšķirīgi, taču vienlīdzīgi nozīmīguma ziņā. Laimīgā, veiksmīgā ģimenes savienībā pāra lomas viena otru papildina. Kad vīrietis pilda savas lomas, viņam parādās tiesības nepildīt sievietes atbildībā esošās lomas. Un otrādi, sievietei, pildot savus pienākumus, parādās tiesības un iespējas kaut ko vairs nedarīt. Piemēram, vīrs atnes ēdienu no veikala, sieviete to sagatavo. Sieviete izņem miskastes maisu no spaiņa un noliek to pie durvīm, vīrietis to iznes. Sieviete ierauga, ka jānomaina spuldzīte, palūdz vīrietim to izdarīt, un vīrietis nomaina. Vīrietis strādā, lai nodrošinātu ģimeni, sieviete rūpējas par to, kas nepieciešams mājās. Lai ko mēs runātu par mīlestību, romantiku un visu citu, patiesībā ikvienam ir svarīgi, ērti un funkcionāli, kad attiecībās katrs pilda savus un neaiztiek otra pienākumus.

Attiecības sāk grūt tad, kad kāds no pāra jūt, ka sāk pildīt vairāk pienākumu nekā otrs. Kad sieviete jūt, ka viņa dara vairāk? Nereti tad, kad strādā pilna laika darbu ar mērķi nodrošināt daļu finansiālā ieguldījuma ģimenē.

šādā gadījumā sieviete pilda pienākumus papildu tiem, kas viņai ir pamatā, un ar laiku viņa sāk pieprasīt to kompensēt. No šī scenārija izriet situācijas, kur abi pārī strādā un visu mājas soli un mājsaimniecības jautājumus dala uz pusēm. Vēlāk, skatoties uz šādi dzīvojošu pāri, rodas sajūta, ka raugāmies nevis uz vīru un sievu, bet gan brāli un māsu.

Esmu par sievietes brīvību un tiesībām uz savu balsi

Taču pret to, ka vīrietim ir jāatņem viņa atbildība, lomas un pienākumi, kas viņam būtu jāpilda attiecībā pret ģimeni. Tas noved pie tā, ka vīrieši atslābst un sievietes kritizē vīriešus, nemitīgi karojot un cīnoties. Vīrieša un sievietes savienību var saskatīt kā kaut ko vairāk - divi cilvēki, kas saiet kopā, lai sasniegtu gan individuālos, gan kopīgos ģimenes mērķus. Kopā to ir vienkāršāk izdarīt, jo tad, kad sadala lomas un funkcijas, veidojas veiksmīga komanda.

Piemēram, mērķis ir finansiālā atbildība ģimenē. Kad divi vai vairāki cilvēki par kaut ko ir atbildīgi, tad par to atbildīgs nav neviens. Ja finansiālo atbildību uzņemas vīrietis, tas nenozīmē, ka sievietei jāpakārtojas vīrietim, jāpārstāj attīstīties un jāsēž mājās. Tie ir novecojuši uzskati. Sievietes, kuras dara to, kas viņām patīk un sagādā prieku, nereti ļoti labi nopelna, taču tas nenozīmē, ka ir jādala atbildība par ģimenes finansiālo nodrošināšanu. Vai, piemēram, atbildība par mājas soli. Ja atbildība ir 50 uz 50 - vienu dienu māju kārto vīrietis, otru dienu - sieviete. Miskasti vienu dienu iznes viens, otru dienu - otrs. Tā var darīt un tā patiesi dara daudzi pāri, taču tas nav un nebūs īpaši efektīvi un novedīs pie konfliktiem.

Nereti sievietēm ir maldīgi, stereotipiski un idealizēti uzskati par sievišķību. Viņu skatījumā sievišķība nozīmē, ka nav jāstrādā, jāsēž mājās, jāglezno, jāizšuj, jāada zeķes un vīram pēc darba jāmasē pēdas, un tad, ja sieviete strādā, tas nozīmē, ka viņa nav sievišķīga. Tie ir ideāli, kuri ne tuvu neatbilst patiesībai. Ģimenes attiecībās svarīgākais uzdevums ir prast sadalīt lomas, pienākumus un atbildības tā, lai tās nepārklātos. Tāpēc darīt drīkst visu, kas sagādā prieku, ar nosacījumu, ka pārī otram netiek atņemti viņa pienākumi un katram pietiek gan laika, gan enerģijas resursu tos pildīt.

Tradicionāli problēmas ar pienākumiem rodas tad, kad pārī vai ģimenē nav skaidrs, kurš ir apgādātājs. Tāpēc vēlos ieskatīties iemeslos tam, kāpēc vīrietis nevēlas apgādāt ģimeni.

1. Pirmkārt, balstoties uz kādiem noteikumiem, mēs abi kopā iekāpām mūsu attiecību laivā. Par šiem noteikumiem ir jāvienojas un jābūt skaidrībai, vēl krastā esot. Ja sievietes pozīcija ir es visu pati, man nevajag palīdzēt, es visu māku, visu varu, vīrietim nerodas skaidrība par to, kur ir viņa vieta šajā telpā un kāda funkcija viņam būs jāpilda. Kuriozi ir tas, ka sieviete rāda pozīciju es pati, taču gaida, ka vīrietis izglābs un varonīgi pateiks es visu izdarīšu, atslābsti. Tā ir ilūzija. Realitātē vīrietis skatās un redz, ka viņai nav vajadzīga palīdzība un pārstāj censties.
2. Otra situācija ir tad, ja attiecību sākumā noteikumi bija mēs katrs pats par sevi, un vēlāk sieviete cenšas šos noteikumus strauji mainīt. Viņa norāda, ka vēlas noņemt no sevis daļu atbildības, taču vīrietis pretojas un izsaka pretenzijas, ir neizpratnē, jo sākotnējā vienošanās bija cita. Ja abus apmierināja 50 uz 50 sistēma, būs grūti strauji izveidot jaunu modeli.

Bieži situācija ģimenē saasinās tad, kad sieviete aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā un vairs neienes šo daļu finanšu ģimenē. Vīrietis sāk izvirzīt pretenzijas, jo sieviete pārstāj būt par daļēju ģimenes apgādātāju. Tas rodas no tā, ka, uzsākot attiecības, bija vienošanās par abpusēju finansiālo atbildību - tie bija spēles noteikumi, kuriem abas puses piekrita.

KO DARĪT?

Neatņemt vīrietim viņa atbildību. Ja sieviete ir programmā es pati, viņa to dara automātiski un neapzinoties, jo viņa nav radusi, ka kāds kaut ko dara viņas vietā. Viņas dzīve ir veidojusies tā, ka viņa daudz ko ir iemācījusies darīt un viņai tas ir vienkārši.

Iemācīties prasīt. Nereti sievietei ir ļoti grūti lūgt, jautāt un atzīt, ka viņai ir vajadzīgs vīrieša spēks. To darot, rodas ļoti pretrunīgas izjūtas, kā kauns, neērtība, riebums. Visbiežāk tāpēc, ka sieviete tika audzināta ar uzskatiem, ka paļauties var tikai uz sevi un nevienam nevar uzticēties. Jāņem vērā, ka atbildība par sevi ikvienam ir jāuzņemas jebkurā gadījumā un vīrieša uzdevums nav ienākt sievietes dzīvē un izglābt no dzīves likstām.

Celt savu vērtības izjūtu. Ja sievietē ir sajūta, ka nav cienīga saņemt ko vairāk vai dzīvot materiālā labklājībā, vīrietis redz un saprot, ka viņai pietiek ar mazumiņu. Nereti sievietē ir uzskati no sākuma citiem un tikai pēc tam man.

Jāprot pieņemt. Iedomājamies situāciju, kad vīrietis atnes dāvanā auskarus un sieviete saka: “Nevajadzēja tā tērēties, par šo naudu varējām labāk nopirkt jaunu dīvānu vai skapi.” Vīrietis domā, kas viņai svarīgāk - auskari vai skapis? Tātad, ja nopirku auskarus un viņa nav priecīga, nākamreiz jāpērk skapis. Spēja pieņemt dāvanas ir svarīga, lai vīrietis justu, ka viņam ir iemesls tiekties uz ko vairāk.

Izteikt pateicību. Nevienam negribas censties tad, ja pretī nav reakcijas, nav pateicības. Attiecībās problēmas bieži vien sākas tad, kad kaut ko sākam uztvert par pašsaprotamu. Kad kaut kas kļūst pašsaprotams, mums zūd vēlme izteikt par to pateicību. Savukārt, kad beidzas pateicība, vīrietī trūkst stimula virzīties uz priekšu.

Veidot līdzsvaru attiecībās. Ja vīrietis ir apgādātājs, sniedz drošību, aizsardzību, tad sievietei attiecīgi ir jādod kaut kas pretī. Pusei darbu, ko sieviete darīja pirms tam, veidojot attiecības, būtu jāpāriet uz vīrieša pleciem, atbrīvojot sievieti. Savukārt sievietei veiksmīgam dodu-saņemu līdzsvaram ir jāsniedz pretim vīrieša vajadzību apmierināšana.

Ikviens pāris atrod sev ērtako un labāko formātu, kā sadalīt pienākumus un atbildību ģimenē

Ir atsevišķi ieteikumi, kā to ir komfortabli izdarīt, raugoties no vīrieša un sievietes dabas. Tomēr ir jāņem vērā, ka mūsdienās ir sastopamas situācijas, kad dzimtes (no angļu val. - gender) ir mainītas, kas novērojams arī hormonālajā sistēmā, tāpēc lomu sadalījums atsevišķos gadījumos var veidoties ne tik tradicionāls. Galvenais uzdevums ir sadalīt darbus, pienākumus un lomas tā, lai katrs justos ērti, tās pildot, un tās pēc iespējas nepārklātos. Tas ļaus izveidot veiksmīgu sadarbību, ievērojami samazinot konfliktu iemeslus.

Teksts: Zane Ozoliņa

Foto: Zane Krūmiņa / zkphotography.lv