Laulības ir ne tikai garīga, bet arī likumiska savienība, kuru apliecina laulības apliecība un kopējais jaunās ģimenes uzvārds. Lai gan pieņemt vienu uzvārdu nav obligāti, daudzi pāri izvēlas nostiprināt savu savienošanos, pieņemot sievas, vīra vai dubultuzvārdu. Taču ir vēl kāds ceļš, ko izvēlējās iet Alise un Pēteris Koimbras, - abiem pieņemt kopīgi izvēlētu uzvārdu.

Kādēļ mainīt uzvārdu pēc kāzām?

Tradīcija sievai pieņemt vīra uzvārdu joprojām ir aktuāla ne tikai tādēļ, ka apstiprina uzņemšanu vīra dzimtā, bet arī tādēļ, ka tādējādi pāris viens otram un apkārtējiem apliecina laulības patiesumu un dziļumu. Viena uzvārda pieņemšanai ir arī praktiski apsvērumi - tas atvieglo dažādus likumiskos kopdzīves aspektus, padara jūs viegli atpazīstamu kā pāri sabiedrībā, kā arī ļauj izvairīties no iespējamiem pārpratumiem, kad ģimenē ienāk atvases un jāizšķiras par viena vecāka uzvārda piešķiršanu, ja tie ir dažādi.

Lai gan visi minētie aspekti ir pietiekami pamatojumi viena uzvārda pieņemšanai, mūsdienās iespējams arī nemainīt uzvārdu vai izvēlēties, kuru uzvārdu pieņemt, vadoties arī pēc citiem kritērijiem, piemēram, tā labskanības, savām asociācijām ar šo uzvārdu un tamlīdzīgi. Ja negribas pieņemt nevienu no pāra uzvārdiem, un, ja pārim ir pamatots iemesls tā rīkoties,

pastāv iespēja pieņemt pavisam jaunu, pašu izdomātu uzvārdu.

Pašu izvēlēta uzvārda pieņemšanas nosacījumi

Nomainīt uzvārdu uz sava laulātā uzvārdu ir pavisam vienkārši. Tāpat drīkst pieņemt arī kādu no dzimtas uzvārdiem, tiešā augšupejošā līnijā. Taču, ja ir pamatota vēlme nomainīt uzvārdu uz ko pavisam jaunu, ar šo uzvārdu un iemeslu, kādēļ to vēlaties pieņemt, ir jāraksta iesniegums Tieslietu ministrijai, ko izskata komisija un lemj par jaunā uzvārda apstiprināšanu. Protams, tas jādara savlaicīgi un jārēķinās ar iesnieguma izskatīšanas laiku, kas var aizņemt mēnesi. Sīkāka informācija, kā arī iesnieguma forma ir atrodama Tieslietu ministrijas mājaslapā.

Alise un Pēteris rīkojās tā, ka vīrs šādā ceļā nomainīja uzvārdu mēnesi pirms kāzām, bet Alise klasiskā formā kāzās pieņēma vīra uzvārdu.

Pašu izvēlēta uzvārda pieņemšana - pieredzes stāsts

Par pāra ceļu līdz lēmumam pieņemt jaunu, pašu izdomātu uzvārdu stāsta līgava Alise. “Ir sava veida burvība doties tālu prom un atgriezties pilnīgi citam. Mūsu stāsts jau no paša sākuma ir bijis cieši saistīts ar ceļu un pārmaiņām. Pārmaiņas mēdz būt grūtas, bet vēl grūtāk ir palikt uz vietas, jo, neko nemainot, nekas arī nemainās.

Mēs ar vīru iepazināmies, kad man bija 16 un viņam 18 gadu. No ārpuses divas dažādas personības, bet iekšēji esam pat ļoti līdzīgi. Vienkāršajam un sarežģītajam laikam vajag vienam otru, lai veidotos balanss. Satiekoties tik agrā vecumā, mēs kopā izaugām. Piedzīvojām visu, ko piedāvā pieauguša cilvēka pasaule, un izveidojām savu dzīvi kopā no nulles.

Daudzi no mūsu lēmumiem citiem ir likušies drosmīgi un varbūt pat nepareizi. Nekad neesam speciāli pieņēmuši lēmumus, lai ietu pret straumi, esam tikai klausījuši savai iekšējai sajūtai. Mūsu kopīgajam ceļam sasniedzot laulības ostu, nonācām pie lēmuma, ka vēlamies jaunu, kopīgi izvēlētu uzvārdu, kas saistās ar mūsu jau desmit gadus ilgo ceļu. Mums abiem ir lieliskas ģimenes, ar kurām mums ir ļoti tuvas attiecības, bet vienmēr esam bijuši nedaudz “melnās avis” jeb tie dzimtas koka pārstāvji, kas neseko ģimenes ierastajai kārtībai.Mūsu vēlme bija izveidot jaunu, ziedošu zaru dzimtas kokā, apvienojot mūsu abu dzimtu stiprās puses, un ienest jaunas tradīcijas, normas un uzskatus, kas apvieno mūs abus.

Kad sākām domāt par uzvārdu, kurš ies mums līdzi visu atlikušo dzīvi, centāmies atgriezties pie mūsu ceļa sākuma.

Brīdī, kad bijām iepazinušies, bet vēl nebijām pāris, Pēteris devās studiju apmaiņas programmā uz Portugāli. Neilgu brīdi pēc viņa aizbraukšanas vienojāmies, ka lidošu ciemos. Portugāle bija mūsu pirmais kopīgais ceļojums. Vieta, kura stipri izmainīja mūsu skatu uz pasauli. šobrīd kopā esam apceļojuši ap 40 valstu, starp kurām par vienu no mīļākajiem ceļojumiem kļuvis tieši medusmēnesis Havaju salās. Turp devāmies pāris dienas pēc tam, kad uzzinājām, ka esam bērniņa gaidībās. Portugāles pilsēta Koimbra bija mūsu ceļa sākums, kurā nonākot spērām soli pretī ilgam un skaistam mūžam kā jauna ģimene. Kā pierādījumu tam, ka pieņēmām pareizo lēmumu, dzīve mums dāvāja pirmdzimto dēlu, kurš, ceram, turpinās mūsu iesākto dzimtas ceļu.”

Noslēgumā vēl Alise piemetina, ka, neskatoties uz nestandarta izvēli uzvārda kontekstā, pāris kāzas vēlējās ļoti klasiskas. Melns smokings, Jelgavas pils, kupla līgavas kleita, baltas sveces, baltas rozes, zirgi... Alise un Pēteris Koimbras parāda, ka kāzu un kopdzīves kontekstā varat pieturēties gan pie klasiskām vērtībām, gan iet pavisam jaunus ceļus, galvenais, lai jūsu izvēles ir autentiskas un dara jūs laimīgus.

Raksta autore: Renāte Berga

Stāsta: līgava Alise Koimbra

Foto: Janens_com