Jaunie pāri nereti interesējas par romantisko, taču ne līdz galam skaidro jēdzienu “saderināšanās”. Kādam rodas asociācijas ar senajām senču paražām, citi tajā redz skaistu Rietumu tradīciju, kura šobrīd ir modes virsotnē. Taču kas patiesībā ir saderināšanās? Kādas ir tās īpatnības ikdienas, sabiedriskajā un pat tiesību jomā? Kādas šim notikumam ir priekšrocības? Un kad saderināšanās nav pati labākā doma?

Kas ir saderināšanās?

Saderināšanās ir oficiāls pāra paziņojums par nodomu salaulāties, un pēc tā seko gatavošanās kāzām. Saderinoties vīrietis kļūst par līgavaini un sieviete par līgavu. Uzskati par to, no kura brīža pāris var sevi dēvēt par saderinātiem, atšķiras. Ir trīs izplatītākie viedokļi:

1. Pēc iesnieguma dzimtsarakstu nodaļā.
2. Pēc oficiālā bildinājuma un piekrišanas.
3. Pēc paziņošanas vecākiem.

Saderināšanās ilgums

Posms no saderināšanās līdz laulībai dažādiem pāriem atšķiras, un tas var būt no vairākām nedēļām līdz pat vairākiem gadiem. Ir pāri, kuri nozīmē kāzu datumu uzreiz, taču citi var nemaz neplānot kāzas tuvākajā laikā. Tomēr mana rekomendācija ir noteikt kāzu datumu uzreiz, iedodot konkrētību un skaidrību. Pretējā gadījumā saderināšanās posms var ieilgt uz daudz ilgāku laiku, nekā gribētos, un radīt iekšējus aizvainojumus, par kuriem nereti tiek noklusēts, kas negaidītos brīžos izpaužas nepatīkamos konfliktos. Ieteicamais laiks no saderināšanās līdz laulībai ir no pusgada līdz gadam.

Saderināšanās gredzens

Īpašā notikuma neatņemama sastāvdaļa ir saderināšanās gredzens, kuru tradicionāli līgavainis dāvina līgavai kā apliecinājumu abpusējām jūtām un kopīgam turpmākajam dzīves ceļam. Pēc senajām tradīcijām topošā sieva glabā šo dāvanu un ar laiku nodod to savai meitai vai dēla līgavai. Šīs tradīcijas piekritēji uzskata, ka gredzens kļūst par aizsardzības simbolu meitenei un dzimtas sieviešu talismanu.

Saderināšanās gredzens un laulību gredzens – tās ir dažādas rotas. Atšķirībā no laulību gredzena saderināšanās gredzenu rotā dārgakmens vai pusdārgakmens. Katram no tiem ir savs simbols, piemēram, tirkīzs simbolizē labklājību un saskaņu, rubīns – ugunīgu kaisli, smaragds – aizsardzību no konfliktiem. Lielīšanās ar gredzena dārgumu ir slikts tonis. Tajā ir svarīga nevis cena, bet gan simboliskums.

Kad vīrietis izņem kastīti no kabatas un, nometoties uz viena ceļa, to atver, uzdodot jautājumu: “Vai kļūsi mana sieva?” – tā ir gana sarežģīta situācija vīrietim. Patiesībā visi vīrieši baidās no atteikuma, pat paši stiprākie. Jo stiprāks ir vīrietis, jo grūtāk viņam ir pārdzīvot atteikumu, sevišķi tad, kad tā nav vienkārša dāvana, bet nopietns solis. Un lūk – šis brīdis ir pienācis, vīrietis grib savu sievieti darīt laimīgu, dāvina viņai skaistu gredzenu un aicina kļūt par sievu. Labākajā gadījumā sieviete atbildēs ar jāvārdu. Taču ne vienmēr tā ir.

Kā rīkoties, ja sieviete saņem gredzenu, taču viņa vēl nav gatava?

Saderināšanās laušana

Ja ir pieņemts gredzens, noteikts kāzu datums, uzaicināti viesi, taču ir šaubas, precēties vai nē, kāda ir simtprocentīgi pareizā izvēle? Neprecēties. Attiecību pārtraukšanas gadījumā pāris par to paziņo saviem tuvākajiem radiem un draugiem.

Sievietei ir jāiziet pie vīra tad, kad viņa ir uz visiem simts procentiem pārliecināta, ka tas ir viņas vīrietis. Ja ir šaubas, labāk nesteigties un pateikt, ka pagaidām nav pārliecības. Pretējā gadījumā šaubīšanās turpināsies arī pēc laulības. Censties pēc iespējas ātrāk sasaistīties attiecībās tā, lai tās kļūtu neatgriezeniskas, ir liela kļūda.

Reizēm cilvēkiem šķiet: “Apprecēsimies, izveidosim ģimeni, piedzims bērniņi un viss sakārtosies”. Taču dzīvē tā nenotiek un mēdz būt, ka šādai rīcībai ir tieši pretējas sekas – attiecībās, kurās nav saskaņas, uzticības un pārliecības vienam par otru, kļūst tikai sliktāk. Piedevām, pāris uzņemas atbildību vēl arī par bērniem.

Gadījumos, ja saderināšanās tiek atcelta, parādās jautājums par to, ko darīt ar gredzenu. Būtībā gredzenu nav obligāti jāatgriež. Saderināšanās gredzens nav laulības, bet gan mīlestības simbols, un tāpēc tas var palikt pie sievietes. Var pajautāt vīrietim, vai viņš vēlas, lai gredzens tiktu atgriezts. Ja viņš to paņem, to var uztvert kā zīmi, ka viņš vēl nav nobriedis vīrietis. Savukārt, ja viņš bez iebildumiem ļauj to paturēt, tas ļauj viņu novērtēt kā cienīgu vīrieti. Mazliet citādi ir tad, ja gredzens ir ģimenes relikvija. Parasti tādā gadījumā sieviete to atgriež ģimenei. Protams, šie likumi nekur nav noteikti, tāpēc to katrs pāris dara pēc saviem ieskatiem.

Saderināšanās priekšrocības

1. Jūtu pārbaude

Saderināšanās ļauj pārbaudīt mīlestību ar laiku un sadzīvi. Pāris sajūt savu attiecību nopietnību, nereti tieši no šī brīža pāris sāk kopdzīvi. Priekšā ir daudz prieka, pozitīvu emociju, kā arī topošās ģimenes izturības pārbaudījumi.

Uzreiz pēc saderināšanās sākas kāzu plānošana, rūpīgā un gana satraucošā sagatavošanās. Šajā posmā iepriekš draudzīgais, mierpilnais un sapratnes pilnais pāris var saskarties ar nopietniem konfliktiem vai interešu atšķirībām. Viesu skaits, svinību vieta, stils, izklaides un pat kāzu ēdienkarte var radīt iemeslus strīdiem. Topošajiem laulātajiem nākas papūlēties, lai tos risinātu saskaņā, lai gan tas var nebūt tik vienkārši, ņemot vērā:

• Steigu. Pat tad, ja kāzu datums ir gadu uz priekšu, tik un tā kādas detaļas prasīs ātru rīkošanos, sevišķi pēdējā brīdī;
• Spiedienu. “Kad būs kāzas?”, “Laiks ģimenes pieaugumam”, “Mana māsīcas meita arī šajā datumā precējās, rezultātā šķīrās, nav laba diena”, kā arī citas netaktiskas frāzes, kas jebkuram liks nervozēt;
• Paralēlie darbi. Sagatavošanās notikumam ir gana sarežģīts process, tā kā darbu, mācības, mājsaimniecības pienākumus neviens nav atcēlis. Būs jāmeklē līdzsvars, jācenšas visu pagūt, lai arī laika nebūs tik daudz.

Šī iemesla dēļ ir tik populāras kāzu organizēšanas aģentūras. Taču, ja pāris veiksmīgi atrisinās visus uzdevumus, viņu savienība kļūs tikai stiprāka. Tas ir sava veida ģimenes dzīves “mēģinājums”.

2. Savienības atzīšana

Saderināšanās padara vēlmi salaulāties publisku. Pirmkārt – tas ir nopietns solis pašam pārim, apstiprinājums nopietniem nolūkiem attiecībā vienam pret otru. Otrkārt, tāds lēmums liek apkārtējiem uztvert pāri citādāk, daudz nopietnāk. Līgavas un līgavaiņa vecāki pieņem jaunos ģimenes locekļus, iepazīst viens otru tuvāk.

Treškārt, šī atzīšana uzliek atbildību, tagad apkārtējie vēros stāsta turpinājumu. Piemēram, ja pāris sāk kavēties ar kāzām, drīz var sastapties ar radu neapmierinātību, ar viņu šaubām un pāra nopietnību attiecībā uz saderināšanos. Tas savukārt var veicināt baumas. Un viss tikai tāpēc, ka vēlme paēst bez maksas un iedzert burbuļūdeni kāzās aptumšos visas pieklājības normas.

3. Juridiskā drošība

Pati par sevi saderināšanās nav juridiska. Tā drīzāk ir tradīcija, nevis oficiāls notikums, kā laulība. Un tomēr ir daži “bet”, par kuriem ir vērts zināt. Tie ir saistīti ar saderināšanās laušanu. Ja saderināšanos atceļ vai ja kāds saderinātais no tās atkāpjas, Latvijas Civillikums paredz, ka katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību. Bez tā vienam no partneriem ir jāsedz daļa izdevumu, kas otram radusies, plānojot laulību.

4.Jauns posms

Pārvēršanās no drauga līgavainī vai no draudzenes līgavā nozīmē pāriet jaunā attiecību līmenī. Tas ir apstiprinājums tam, ka partneri aug kopā, dodas uz kopīgu mērķi, redz viens otrā dzīvesbiedru. Iepazīšanās, nenoteiktības, ekskluzivitātes un tuvības posmos (sīkāk par tiem manā grāmatā ATTIECĪBU PIRAMĪDA) attiecības tiek uztvertas kā sākumposms, kad pāris iepazīstas, ieskatās, veido priekšstatu viens par otru un pēc tam to nostiprina. Savukārt saderināšanās ir pārliecības, apzinātas izvēles, apstiprinājuma, nopietnu nolūku pazīme.

Pēc saderināšanās nozīmes apzināšanās pāris var piedzīvot medusmēneša sajūtas – tas ir emocionāla pacēluma posms, kad pārņem eiforija un saviļņojums par pāreju jaunā attiecību līmenī, lai gan laulība vēl nav noslēgta. Tieši tāpēc tik daudziem pāriem rūpes, kas saistītas ar sagatavošanos kāzām, rada vairāk prieka emocijas, nekā aizkaitinājumu.

Kad saderināšanās nav laba doma

1. Ja tās pamatos ir centieni piesaistīt

Kad tradicionāli gaišs un priekpilns notikums kļūst par manipulāciju un spiediena izdarīšanas instrumentu, ir grūti gaidīt pozitīvu rezultātu. Mēdz būt tā, ka saderināšanās tiek izmantota, lai iegūtu papildu kontroles sviru. Jebkurš partnera pārkāpums tiek uztverts naidīgi un seko draudu izteikšana “Ja tu ne…, tad es atcelšu saderināšanos”, kas izsauc bailes, vēlmi pakārtoties, rada vainas sajūtu un nepārliecību par sevi.

Līdzīgi notiek tad, kad viens no partneriem nav pārliecināts par otra uzticību (pat tad, ja tam nav nekāda iemesla), taču viņam ir kaut kur jādodas prom. Piemēram, puisis, kuram jādodas armijā, vai meitene, kurai jābrauc mācīties uz citu pilsētu, var uzrīkot saderināšanos ar mērķi piesaistīt sev partneri, nevis mīlestības dēļ.

2. Vecāku spiediena dēļ

Senā paraža vienoties par savu bērnu nākotnes laulībām vēl bērnu neapzinātā vecumā un bez viņu piekrišanas mūsdienās šķiet barbarisms. Taču vēl trakāk ir tas, ka tāda tradīcija vietām vēl ir saglabājusies. Vecāki viens otram apsola apprecināt savus bērnus, kad viņi pieaugs, pat neapzinoties šāda lēmuma traģiskumu.

Visbiežāk tas notiek ļoti reliģiozās vai nelabvēlīgās ģimenēs. Lai gan reizēm viss ir daudz banālāk.

Satiekas divas sievietes – vienai ir dēls, otrai meita, puiša vienaudze. Abas sapņo par to, cik skaisti būtu, ja bērni pieaugušā vecumā apprecētos. Bērni pieaug un atrod sev citus partnerus, bet mammas neuztver adekvāti savu bērnu izvēli, tā kā morāli ir noskaņojušās redzēt viņu ar savas draudzenes bērnu.

Šādi piemēri patiesi nav reti dažādās formās un ir piemērs vecāku izdarītajam spiedienam. Taču saderināšanās – tā ir pāra izvēle, nevis viņu vecāku, radu vai svešu cilvēku lēmums.

3. Ja ir šaubas par partneri kā potenciālo dzīvesbiedru

Ja šajā attiecību posmā ir radušās šaubas par to, ka partneris, iespējams, nav tas, ar kuru ir vēlēšanās saistīt savu dzīvi, tad nav iemesla saderināties. Jā, tā ir savā ziņā iespēja pavilkt laiku, tikt skaidrībā ar savām jūtām, ilgāk pavērot. Taču to visu dara attiecību iepriekšējos posmos.

Pēc saderināšanās nākamais dabiskais solis ir kāzas un gatavošanās tām, nevis domas par to, vai palikt ar šo cilvēku vai šķirties. Šis ir skaidrības posms. Piekrist šim solim, ja nav pārliecības, nozīmē nodevību pret potenciālo laulāto. Negribas pārtraukt attiecības, taču ir uznākušas šaubas? Labāk ir visu pateikt tieši, mierīgi paskaidrojot iemeslu atteikumam (uz laiku), un turpināt tikties.

4. Ja ir cerības uz pārmaiņām, ko nesīs jaunais statuss

“Kolīdz mēs paziņosim par saderināšanos, viņš sāks pret mani labāk attiekties”, “Ja es izteikšu bildinājumu, viņa mainīsies” – tās ir domas, kas rezultējas rūgtā vilšanās sajūtā. Saderināšanās ir jauns kopdzīves un tuvības posms, taču tā nepārvērš cilvēkus. Saderināšanās gredzens neizlabo problēmas attiecībās, un cerēt uz to ir tas pats, kas mānīt sevi, labprātīgi ievelkot sevi problēmās.

Tas, vai pāris ir gatavs saderināties, ir absolūti individuāls lēmums. Kāds to var darīt izklaides un skaistā rituāla pēc, citiem tas ir dvēseliskas tuvības un nopietna, taču droša solījuma simbols. Ir būtiski saprast, ka organizējot saderināšanos un paziņojot par to publiski, partneri brīvprātīgi uzņemas atbildību pret sabiedrību, likumu un visvairāk – viens pret otru. Tajā pašā laikā – šī soļa nopietnības apzināšanās nostiprina jūtas un padara ģimeni stiprāku.

Veiciet apzinātas izvēles un esiet laimīgi!

Raksta autore: Zane Ozoliņa / personības un attiecību mentore

Foto: Anna Elizabeth Photo, Jasmine Yab Photography, Nicole Ashley Photography, Lily Brundin Photo, Hannah Bri